Prettiesiskā maksas piedziņa ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma

0
1746

Klementijs Rancāns*

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas uz speciālā likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pamata, pusēm uzliekot pienākumus, ar kādiem līdzekļiem tās ir jānodibina, tas ir, ar nomas līguma noslēgšanu un vienojoties par līguma sastāvdaļām, vai, ja nevar vienoties, strīda gadījumā likumdevējs šīs tiesības deleģē izskatīt tiesā. Nav ne mazāko šaubu – ja nav noslēgts nomas līgums vai to nav noteikusi tiesa, nav tiesiska pamata spriest tiesu par nomas maksas piedziņu.

No kurienes aug saknes neauglīgiem un netaisnīgiem strīdiem un represijām

Protams, saknes sākās vēl tālajos 90. gadu likumiskajās blēdībās un mahinācijās, kuras jau esmu apskatījis ne reizi vien. Šoreiz apskatīšu tikai atsevišķu tiesas spriedumu pozīcijas, izteikumus, jo visa sprieduma apskats un vērtēšana nav šī raksta tēma.
Visām šāda veida zemes īpašnieku represīvām attieksmēm pret daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, mūsuprāt, ir atrasts spārnots pamats, ka piespiedu tiesiskās attiecības nodibinātas „uz likuma pamata”. Kas tas par likumu, ar kādu nolūku ieprogrammēts šāds izdomājums?

Zemes piespiedu nomas attiecības nosaka speciālie likumi – par privatizāciju un zemes reformu, un Civillikums

Tā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 25.februāra spriedums lietā Nr. SKC – 71, motivācijas daļā atsaucas uz likumu „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” un izdara spārnotu „pamatojumu”, un saka, ka šī 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktā paredzētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu, pamatojoties uz likumu.
Senāts turpina, ka zemes lietošanas tiesības starp ēkas (būves) īpašnieku un zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo būtībā šīs attiecības ir likumiskas. Diemžēl ne uz kādu līdzību likums nav norādījis, tātad klajš izdomājums.

Paanalizēsim, ko nozīmē vārdi – īpašuma iegūšana uz likuma pamata, kad attiecības ir likumiskas

Jā, visus īpašumus iegūst uz likuma pamata, bet kurā reizē uz kura likuma? Noskaidrojam. Šī likuma 14.pants saka, lasām: Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu.
Šī norma nosaka vienīgi šādu dalītu īpašumu juridisko statusu un šādas iespējas, ka būve un zeme var pastāvēt kā atsevišķs īpašums un ne par mata tiesu nerisina mājas un zemes īpašnieka tiesiskās attiecības.
Uz šī likuma 14.panta pamata zemi nevar ierakstīt zemesgrāmatā, jo tas nenosaka konkrētu zemes subjektu un tā tiesisko attiecību rašanos, proti, šī likuma norma nav materializēta.
Klasiskā izpratnē “uz likuma pamata” var attiekties gadījumi, kad uz likuma pamata atsavina īpašumu par labu kādam konkrētam īpašniekam un to nodod lietošanai īpašumā – pašvaldībai, valstij, dzelzceļa būvei, ebrejiem, sabiedriskai organizācijai utt.
Mūsu, piespiedu nomas gadījumos zemes īpašumu iegūst arī uz likuma pamata, bet tikai tad, kad valsts vai pašvaldības institūcija šādas tiesības piešķir – uz zemes reformas likuma, denacionalizācijas vai privatizācijas likuma pamata vai to reģistrē uz pirkuma, dāvinājuma līguma pamata.
Lasām likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļu, kurā teikts, ka, ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi. Lūk, te pretēja atbilde AT Senāta apgalvojumiem, kas tikko bija citēti.
Jautājums AT Senātam: vai ir tiesiski apiet šīs speciālā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētas” minētā 4.panta 5.daļu? Tajā skaitā 12.panta 21 punkta normu, kas nosaka, ka, ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Tāpat likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 1.daļas 3.punkts nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts. Bet šo normu mājas dzīvokļu kopība var realizēt tikai tad, kad pie viņiem vai pie mājas pārvaldnieka ierodas zemes īpašnieks ar īpašuma tiesību pierādošu dokumentu – zemesgrāmatas apliecību. Pretējā gadījumā, tas ir, kad zemes īpašnieks nevēlas slēgt nomas līgumu, slēpjas, kur dzīvokļu īpašnieki lai viņu meklē? Viņa pirkuma līgums ir komercnoslēpums!
Turklāt tiesas nav tiesiskas spriest tiesu, apiet likuma 54.panta 1.daļu, kas nosaka, citēju: zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.
Lasot šos tiesu spriedumu citējumus, nonākam pie atzinuma, ka tiesu spriedumos un prasījumos minēto likumu normas, lietojot tautas terminoloģiju, tiek piesmietas – mēs, tiesas, izdomājām, ka nekāda rakstveida vienošanās nav vajadzīga, lai valda anarhija, kad izdomās zemes „baltais barons” prasīt maksu, un no kā grib – vai no pārvaldnieka (apsaimniekotāja), vai no bankrotējuša apsaimniekotāja, vai no viena un otra, vai dubultā apmērā, izdomās augstāko procentu, kādu zemes īpašniekam labpatīkas noteikt, lai nāk pie mums uz tiesu un prasa, mēs apstiprināsim, piedzīsim maksu!
Tātad, arī likumā minētie 6 % gadā nevar tikt tulkoti savādāk, ka tos var noteikt tikai no brīža, kad tiek noslēgta vienošanās vai iesniegta prasība tiesā par nomas līguma apstiprināšanu un noteikusi tiesa. Norma neparedz arī maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu, jo ne tiesai, ne prasītājam nav pamata izdomāt to, kas nav likumā.
Mūsuprāt, vairākas tiesas šādu procesu gadījumos pārkāpj taisnīgas tiesas principu, dzīvokļu īpašniekiem liedz tiesības uz attiecību noregulējumu, liedz izmantot zemes nomas tiesības Civillikuma noteiktajā kārtībā
Paskatīsimies, kā lemj šajos gadījumos Rīgas apgabaltiesa. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija.2016.gadā sprieduma lietā Nr. C30524515 raksta, ka „starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2. 1 daļa un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54.pants, kur abas līguma būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas – nomas maksa ar likumu un nomājamā platība ar administratīvo aktu, bet rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K. Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347. lpp.”).
Nu, tālāk nav, kur iet, pilna anarhija, ko noteicis AT Senāts un tā turpina citas tiesas.
Atrodam, ka Rīgas apgabaltiesa, atsaucoties uz šeit piesauktiem AT Senāta spriedumiem, speciālā likumu par dzīvojamo māju privatizāciju normas pasludina: vērtējiet kā gribiet – tās tiesām nav saistošas, uzskatāmas par nevajadzīgām, aplamām, tās nekas, ja likums nosaka pienākumu rakstveidā slēgt nomas līgumu.
Vai AT Senāts un Apgabaltiesa var nostāties virs likuma minētajām zemes reformas un privatizācijas likuma 50. un 54. panta prasībām par rakstveida līguma slēgšanu un ļaut zemes īpašniekam slēpt pirmpirkuma tiesības no dzīvokļu īpašniekiem vai citu apšaubāmu iemeslu dēļ? Šādi spriedumi ir jāpārsūdz Eiropas Cilvēktiesību tiesā!
Tātad AT Senāts zemes īpašniekiem piešķir tiesības, ja vajadzīgs, gadiem ilgi blēdīties vai slēpt pirmpirkuma tiesības pārkāpumus. Tiesas ļauj turēt neziņā simtiem tūkstošu cilvēku par nomas maksu un zemes lielumu, ļauj terorizēt dzīvokļu īpašniekus ar maksājumu aprēķiniem par iepriekšējiem gadiem un zemes gabala kadastrālo vērtību viltīgi izrēķinot no kopējās platības, pat gadījumos, kad „funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu” nav noteikusi pašvaldība, zemes, kas vienlaicīgi atrodas citu māju un ražošanas objektu lietojumā, var organizēt pārvaldnieku maksātnespēju un vērsties par nomas maksas pieprasījumu no dzīvokļu īpašniekiem dubultā apmērā, ja apsaimniekotājs iemaksāto naudu nav pārskaitījis, organizēt pēc vajadzības citas shēmas.
…Info avots: http://www.pietiek.com/raksti/prasijumi_par_maksas_piedzinu_ar_atpakalejosu_datumu_un_bez_piespiedu_nomas_liguma_nav_tiesiski__i_dala

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina atbalstīt jau pirms gadiem iedibināto kārtību pēc principa ”Tiesāšanās kā ķēķī”, jo zina, ka, ja gadījumā atkal Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīs tās spriedumus, kas bijuši citās lietās, kā prettiesiskus un neatbilstošus taisnīgas tiesas principiem, paies gadi un tiesneši disciplināratbildības sodu nesaņems un turpinās darboties kā nevainojami tiesneši, kā jau tas notika dažu sabiedrībā zināmu spriedumu sakarā.
Dzīvokļu īpašnieki Ganību dambī 13 raksta: pilnīgu izmisumu tas rada vientuļiem cilvēkiem, kuriem vēl jāiekļaujas mājas siltināšanas (renovācijas) projektos un paredzamajās zemes (var teikt piespiedu) atpirkšanas procesos, kuros vēl grib “piespēlēt ” nevienam nevajadzīgu zemi. Tas draud ari mūsu biedrībai “Ganību dambis 13”, kur ar visādām pirkšanas pārdošanas mahinācijām cenšas vēl “piespēlēt” 400 m2, jo šo kvadratūru zemes īpašnieks nevarot izmantot.
Dzelzavas ielā 59 tiek piespēlēta papildu zeme 1000 m2. Šādas darbības palielināt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu ar piespiedu privatizāciju vai piespiedu nomu piekopj arī Rīgas dome un pieprasa īpašuma nodokli vai nomas maksu, par ko tiesās arī ir māju iedzīvotāju ierosināti procesi.
Mājas Viršu ielas 13 Rīgā dzīvokļu kopība, atrodoties tiesāšanās šausmu situācijā strīdā ar SIA par nomas maksu piedziņu, izklāstot un citējot zemāk minētos spriedumus, jautā, citēju:
1) Tās pretarguments (laikam domāts SIA … pretarguments) līguma slēgšanas nepieciešamībai balstās uz “Aizkraukles rajona tiesas 14.06.2016. sprieduma lietā Nr. C30427516”, kurš balstās uz “Senāta lietām SKC-71/2009 un SKC-43/2011”?
2) Vai es pareizi sapratu Senāta spriedumu: attiecībās starp dzīvokļu īpašnieku un zemesgabala īpašnieku ir likumiskas, līdz ar to līgums nav nepieciešams?
3) Vai es pareizi sapratu rajona tiesas spriedumu: Augstākajai tiesai (Senātam) ir lielāks juridiskais spēks nekā likumdevējam, līdz ar to, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta 1. daļa tiek atmesta?
Ja atbildēt tieši, ir jāsaka, ka šeit AT Senāts sevi tiešām ir pasludinājis augstāk par Saeimas likumiem, par Saeimu un valdību.
Vai to, ka tiesu izdomai nav tiesiska pamata, nesaprot AT Senāts?
Pat kāds bijušais pensionēts tiesnesis biedrībai „Ausma” raksta, citēju: „Valda nauda, kas maksā, tas pasūta mūziku. Skumji, ka tas jāsecina par bijušajiem kolēģiem. Ar namu pārvaldnieku (NP) cīnos divus gadus bezcerīgi. Man institūcija nevar nosaukt iestādi, kurai tiesības pārbaudīt NP rēķinus par apsaimniekošanu. VK atbild, ka pārslogoti.”
Nav šaubu, ja tiesas spriedumos jau izveidojusies pārprasta prakse vai ieviesta nelikumīga normu piemērošana vai interpretācija, atsevišķiem zemes lielīpašniekiem atraisa iespējas psiholoģiski terorizēt dzīvokļu īpašniekus un netaisnīgi vērsties tiesā piedzīt apšaubāmu nomas maksu, ko viņi arī panāk un vēl nabagus apliek ar tiesu izdevumiem, iedzen postā un izmisumā.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka ikviens savas tiesības un likumiskās intereses var aizstāvēt taisnīgā tiesā.
Likuma „Par tiesu varu” 1.panta ceturtā daļa paredz, ka „katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā”. Šādas tiesības garantētas arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā.
Tad kā var kaut ko aizstāvēt, ka tev, nabagam, nav naudas, nav nomas līguma, nav rakstveida nosacījumu par zemes lietošanas noteikumiem Civillikuma kārtībā, nav vienošanās iespēju par nomas maksu, par katras puses atbildību, ir tikai viena norma, ko atzīst Senāts – CL 968 panta izņēmumu minētais 14.pants, ka māja un zeme var būt atsevišķs īpašums. Tēlaini izsakoties, dzīvokļu īpašniekiem ar šādu likumu interpretāciju un šādiem tiesu spriedumiem tiek „aplauztas rokas”. Grūti iedomāties, ka pat totalitāros režīmos tiesas atļautos šādu necieņu pret likumu.
Rīgā no zemes zem daudzdzīvokļu mājām lielīpašnieku puses notiek ļoti asas zemes piespiedu nomas represijas pret dzīvokļu īpašniekiem, kas izpaužas ar to, ka pieprasa maksu ar atpakaļejošu periodu, pat no 2008.gada, no viena dzīvokļa pat 1500 – 2000 EUR vai citas summas, piemēram, Kr. Valdemāra 143/2, Ūnijas ielā 29, Vaidavas ielā 9 un citur, paaugstina nomas maksu neatbilstoši tā laika nosacījumiem un kadastrālai vērtībai un rosina citus strīdus, kas uzskatāmi par nepamatotiem un netaisnīgiem. Šajos pieprasījumos var manīt arī krāpšanas pazīmes.
Daudzi dzīvokļu īpašnieki izjūt milzīgu netaisnību un lej asaras ne tikai par to, ka noziedzīgi tika atņemta zeme zem mājas, bet viņu dzīve jau pārvērsta ellē, dzīvo vienās šausmās. Personām, kuras vēršas pie mūsu biedrības „Ausma” pēc padoma, ko darīt, rekomendējam – maksājiet, ko pieprasa zemes zem mājām „baltie baroni”, jo tiesas šajos prasījumos, cik var saprast, ir netaisnīgas, jūs iedzīs vēl lielākā postā un maksāsiet sadārdzinātos milzīgos zemes īpašnieku advokātu pakalpojumu rēķinus, tiesas izdevumus. Nebrīnieties, ja vēl apliks ar procentu pieaugumu, ar tiesu izpildītāju izdevumiem, ar PVN, ar ko arī tiek draudēts, pieprasot maksu. Tātad maksājiet un vienlaicīgi gatavojiet protesta vēstules zemes īpašniekiem un valsts institūcijām pārbaudīt šādas zemes īpašnieku rīcības likumību un pēc tam vērsieties tiesā ar prasības pieteikumu atdot samaksātās naudas summas.
Un kāds apsaimniekotājs Purvciemā izdomājis, kā tieši terorizēt dzīvokļu īpašniekus. Grupa vīriešu piebraukusi pie mājas ar mikroautobusu un nobloķējuši pie mājas stāvošo 12 automašīnu riteņus, uzliekot zīmes, ka atslēgs tikai pēc tam, kad samaksās pieprasīto nomas maksu un 6 % no kadastrālās vērtības, jo jūsu pārvaldnieks nav pārskaitījis maksu, tātad dubultā, maksājiet no jauna. Iedzīvotāji paspējuši aizturēt mikroautobusu, izsaukuši policiju, automašīnas tikušas atbloķētas, bet, vai huligānus sodīja, neviens nezina.
Zemes uzpircēju “veiklie zēni” ir atraduši atbalstu Augstākās tiesas Senāta personā un bravurīgi sludina savus draudus piedzīt apšaubāmu nomas maksu un par apšaubāmu laika periodu, pievieno vēstuli ar 98 spriedumu numuru uzskaitījumu, kuros esot piedzīta analoģiskas nomas maksas, kas uzskatāms kā psiholoģisks terors – šausmas, ja jau 98 gadījumos piedzina, mūs satiesās kā nebijis. Šī „Vienotā norēķinu centra” vēstule kopumā ir juridiski nekorekta un neatbilst likumam, tā ir nevis skaidrojums, kā rīkoties, bet drīzāk dzīvokļu īpašniekiem šausmas izraisoša draudu vēstule, to starp, ar draudiem, ka summa varot pat dubultoties, ja nenomaksāsiet divu nedēļu laikā, no 15 – 28. februārim.
Starp citu, likumdevējs likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54 pantā un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļu un 12.panta 2.1 punktu, nav noteicis sekas un atbildību par rakstveida nomas līguma slēgšanas prasību neievērošanas gadījumā.
Neraugoties uz to, šaubas nerada tas, ka, ja nav nomas līguma un vienošanās par nomas maksu, nav tiesiski pieprasīt arī maksu.
Augstākās tiesas mājas lapā varam atrast secinājumu, ka „tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas pamattiesībām. Pamatā taisnīgas tiesas jēdziens ietver divus aspektus: tiesu kā neatkarīgu un objektīvu tiesu varas institūciju un procesu, kas nodrošina lietas taisnīgu un objektīvu izspriešanu”. Kur mēs atradīsim taisnīgu tiesu, ja jau pat Senāts spriež tiesu uz pieņēmumu pamata, izdomājumu pamat, kas nav noteikts likumā? Kā var runāt par taisnīgu tiesu, ka tās prakse, mūsuprāt nogājusi greizi?
Mūsuprāt, ja šajos konkrētajos gadījumos ir saskatāmi tīši likuma pārkāpumi, uz ko nevērš uzmanību ne prokuratūra, ne attiecīgās tiesu instance un to vadītāji, ne Tieslietu ministrija, personām, kuru tiesības tiek aizskartas, būtu nepieciešams informēt šīs institūcijas un prasīt reaģēt ar attiecīga noregulējuma ierosināšanu.
Tiesas spriedumi pēc to stāšanās spēkā iegūst likuma spēku, bet uz Senāta spriedumu secinājumiem visos citos turpmākajos tiesu procesos tiesa un procesa dalībnieki parasti jau atsaucas kā uz likumu. Tātad, tiesas, pieļaujot šādus interpretācijas precedentus, rada praksi sērijveida taisnīgas tiesas principa pārkāpumiem, kā to jau saskatījis minētais kādas dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks.
Kā apliecinājumam par teikto nelikumību AT Senāta spriedumos, ieskatīsimies, kā šādas prasības risina nu jau citā spriedumā. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. C29859011 SKC-5/2016 lasām, ka tajā dod vēl brīvākas rokas uz patvaļīgu, likumam neatbilstošu normu interpretāciju, citēju: „ zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu. Cik garš, tik plats, manipulējam, kā patik vai pārrakstam Senāta pieņēmumus, kaut tiesai ir jābūt neatkarīgai, vadīties tikai no likuma un atsaukties uz judikāciju vienīgi gadījumos, lai apstiprinātu likuma nosacījumus.
Katram lasītājam jau skaidrs, ka minētais speciālais dzīvojamo māju privatizācijas likums un zemes reformas likums, kas regulē šo sfēru, šādas, tiesas spriedumā norādītās faktiskās tiesiskās attiecības nenosaka.
Šāds tiesas atzinums, mūsuprāt, ir tikai viedoklis, kas neatbilst likumam. Tiesa ar šādu atziņu jau paceļas pāri jau minēto speciālo likumu normām un Civillikuma 1484. panta nosacījumiem, ka, ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā. Atkārtoju – nav nomas līguma, jebkādi piedziņas prasījumi nav spēkā.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/prasijumi_par_maksas_piedzinu_ar_atpakalejosu_datumu_un_bez_piespiedu_nomas_liguma_nav_tiesiski__ii_dala

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL 1024.panta kārtībā, ar ieilgumu. Šīs attiecības mūsu likumu anomālijas apstākļos var mainīties, bet tikai tad, ja zemei tiek piešķirtas īpašuma tiesības, kas ierakstītas zemesgrāmatā un rakstiskā formā noslēgts piespiedu nomas līgums ar mājas īpašnieku.
Turklāt CL 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Būvējot mājas, tās pēc projekta piesaista zemei. Šāda būvju piesaistes norma pastāv visos laikos un tagad un pēc šeit minētās 3. panta normās, ir spēkā. Loģiski, ka atsavināt mājām zemi nav ne loģiski, nedz tiesiski, bet Latvijā tas iespējams.
Tālāk: minētā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. C29859011 SKC-5/2016 nonāk pretrunā ar iepriekš teikto, ka zemes īpašniekam esot tiesības prasīt arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu, jo, nepievēršoties nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, nav iespējams izšķirt strīdu pēc būtības par nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vai šādu faktisko attiecību, kas pastāv uz likuma pamata, konstatēšanu. Kā patīk, tā rīkojieties, prasiet un mēs atbalstīsim?!
Jau šajā momentā, manipulējot ar viedokļiem, tiesa atzīst likumā noteiktā obligātā līguma rakstisko formu un vienošanos par visām satāvdaļām, jo neesot līgumam, neesot iespējams konstatēt faktiskā tiesiskās attiecības, kas pastāv uz likuma pamata. Turp un šurp, te atzīst, ka bez liguma nevar konstēt faktiskās attiecības, te atkal raksta kā atzinumu, ka tās pastāv uz likuma pamata. Nu ir jāsaka, ka notiek vienas manipulācijas, ar ko ignorē, apiet, noklusē speciālās likuma normas un netieši atzīst, ka likumā noteiktais pienākums slēgt nomas līgumu tāds joks vien ir. Lūk atbilde jautātājam, kā minētās tiesas ciena likumu un procesa dalībniekus.
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir ievērotas, ja pati tiesa tiesu ir spriedusi kā neatkarīga un objektīva tiesa, un tiesa ir nodrošinājusi taisnīgu un objektīvu lietas izspriešanu. Tātad jebkurai tiesai nav tiesību atsaukties uz citu tiesu spriedumiem, kaut tas ir arī Senāts, ja likums paredz citādu iespēju un nosacījumus, kā noteic Senāts.
Svarīgi tiesu procesos un strīdos nepieciešams noskaidrot „sīkumus”, kam ir nozīme prasības noraidīšanai, pretprasības iesniegšanai un taisnīgas tiesas spriešanai
Likums ne tikai formāli nosaka nomas tiesību rašanos, bet tās arī noregulē. Šajā sakarā jānoskaidro vai jālūdz tiesa noskaidrot:
– vai ir noticis tiesisks darījums, kurā atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (CL.1403.p.), jo
– vai šajā darījumā – piespiedu attiecību nodibināšanā ņemti vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (CL 1404.p.);
– vai prasītājs ir likumīgs zemes īpašnieks, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz brīdi, par kuru prasa piedziņu vai citu tiesību prasītāja tiesības noteikšanu, tas ir vai viņam ir prasītāja tiesības;
– vai zemes īpašnieks likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 2.daļas kārtībā ir izpildījis zemes gabala īpašnieka pienākumus noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un ir nodibinājušās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības pēc likuma, tas ir, vai ir izpildījis minētā privatizācijas likuma 54.panta un zemes reformas likuma 4.panta 5.daļu un 12.p. 2 1 nosacījumus.
– vai, ja šāds nomas līgums nav noslēgts vai zemes gabala īpašnieks ir vērsies tiesā šā likuma 54.panta 4.p. kārtībā pret personu, kurai ir nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības par nomas līguma noslēgšanu, bet, ja nav vērsies tiesā, tas atbildētājam dod pamatu prasīt tiesai prasību atstāt bez virzības;
– vai ir dzīvokļu kopības lēmums par mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu pārvaldītājam (apsaimniekotājam) un vai tas ir spēkā, ir, nav atsaukts par periodiem, par kuriem vērsta prasība vai spriesta tiesa vai māju pārvalda pārvaldītājs likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļas kārtība un ir atbildīgs par mājas visām saistībām ar trešām personām;
– vai tiesa ir pārbaudījusi iemeslus, kādēļ piespiedu nomas līgums nav noslēgts, tas ir, vai tas nav noslēgts krāpšanas nolūkā, lai slēptu pirmpirkuma tiesības, kas noteiktas šā likuma 54.panta 3.daļā, ka, ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem). Šeit varbūt vieta arī pretprasībai vai tiesiski ir iegūts zemes īpašums u.c.
– vai ar likumu ir noteiktas tiesības maksas piedziņai ar atpakaļejošu spēku, turklāt, ja nav nodibinātas ar likumu noteiktas tiesiskās attiecības un nav arī šādas atrunas.
Nu jau Ventspils tiesa vismaz vienā pozīcijā nostājusies likuma pusē, proti, spriedumā 2016.gada 1.decembrī lietā Nr. C30636016, arhīva Nr.C-1182-16 tā noteica, ka “saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Saskaņā ar Komerclikuma 389. pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi”.
Tātad, atrodam, ka šie un, iespējams, citi apstākļi šādos tiesu procesos ir taisnīgas tiesas spriešanai nepieciešamie elementi, par ko ir jāpārliecinās vai tiesas tos ir pārbaudījušas taisot spriedumu un ir ņēmušas vērā. SIA „Vienotā norēķinu centra” prasības par nomas maksu ar 2008.gadu un turpmākiem gadiem, ir prettiesiskas.
Mūsuprāt, prasījumi tiesām par maksas piedziņu bez nomas līguma un/vai ar atpakaļejošu datumu, nav nedz tiesiski, nedz likumiski
Tiesai, ja zemes īpašnieks vērsies ar prasību tiesā par nomas maksas piedziņu, ir jāvērtē, vai saistību tiesības radušās no tiesiska darījuma speciālā likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.p.1.d 3.punkta un 54. panta un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļa un 12.p.2.1 daļas un CL 1484.panta kārtībā.
Zemes īpašniekiem likums ir piešķīris pilnas iespējas nodrošināt savas tiesības saņemt nomas maksu, noslēdzot nomas līgumu. To nedara, kā jau teikts un kā rāda dažādas publikācijas un prakse, kriminālu shēmu organizēšanas nolūkā, nevis nezināšanas (likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības) vai nolaidības dēļ.
Kā var noprast no SIA „Vienotās norēķinu centra” vēstulē uzskaitītiem 98 spriedumiem, tiesas nepārbauda šos svarīgos iemeslus attiecībās, ar kādu nolūku zemes īpašnieki vairākus gadus ir „piesmējuši” likuma prasības neslēgt nomas līgumu un kādēļ uz tā pamata vairākus gadus nav izprasījuši maksu, ja bija tādas tiesības.
Ja ņem vērā masveida faktus, ka zemi pērk un pārdod ar pirmpirkuma slēpšanas shēmām, ar apsaimniekotāja maksātnespējas organizēšanu, lai piedzītu maksu dubultā apmērā, ko Jānis Kučinskis apskatījis vairākās publikācijas portālā Pietiek, vai lai izspiestu paaugstinātu procentu likmi, kas iepriekš tika atšķirīgi regulēta vai, kad mājas pārvaldītājs (apsaimniekotājs) nav pārskaitījis zemes īpašniekam dzīvokļu kopības samaksāto nomas maksu un citus krimināla rakstura iemeslus, prasījumi par maksas piedziņu bez nomas līguma un/vai ar atpakaļejošu datumu, nav nedz tiesiski, nedz likumīgi.
Tātad secināms, ka, ja pušu tiesiskās attiecībās nav nodibinātas un nav ievērotas minēto likumu normas, tiesai jāprasa spriest taisnīgu tiesu, iesniedzot pretprasību par piespiedu nomas līguma noslēgšanu vai līguma attiecības nosakot ar tiesas spriedumu, tajā skaitā norādot, ka prasība par nomas maksas piedziņu ir nelikumīga, atstājama bez virzības, kamēr atļautā kārtā tiks izdarītas darbības tiesisku attiecību nodibināšanai.
Ja tiesas spriedumu tiek taisīti un tiesa spriež tiesu, apejot minēto likumu normas, šādi tiesas spriedumi, varētu būt, ir prettiesiski, netaisnīgi, jāizvērtē vai tiesas spiedums atbilst taisnīgas tiesas principam un, ja to jau lēmusi Augstākā tiesa, jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā pret valsti, ievērojot 6 mēnešu noilgumu sūdzības iesniegšanai.
Turklāt jāatzīmē, ka katram juristam ir zināms, ka likumiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot gadījumus, ja tas noteikts ar likumu, ko noteicis likumdevējs.
Mūsu gadījumā nav likuma normas, kas piešķirtu tiesības prasīt piespiedu nomas maksu ar atpakaļejošu datumu un laiku bez šādu tiesisku attiecību nodibināšanas, bez nomas līguma. Visi šādi iespējami prasījumi bez nomas līguma vērtējami kā prettiesiski.
Saņemot zemes īpašnieku brīdinājumu vai no tiesas prasības pieteikuma norakstu par nomas maksas pieprasījumu vai piedziņu ar atpakaļejošu laiku un/vai bez nomas līguma, bez minētā speciālā likuma pamata, vai ja nepamatoti vēršas ar prasību pret apsaimniekotāju vai citā gadījumā nepamatoti pret dzīvokļu kopību vai pret dzīvokli, mūsuprāt, ar atsevišķu sūdzību jāvēršas ģenerālprokuratūrā vai citā institūcijā ar lūgumu:
Ierosināt kriminālprocesu par krāpšanu un/vai naudas līdzekļu piesavināšanos;
lūgt izvērtēt šādu prasības vai tiesas spriedumu likumīgu;
lūgt prokuratūru izteikt protestu par spriedumu, ja tas stājies spēkā;
vērsties pie Augstākās tiesa priekšsēdētāja un/vai Tieslietu ministra ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietu, ja saskata likuma tīšu pārkāpumu un ka spriedums ir netaisnīgs un nelikumīgs, bet jau stājies spēkā;
ja iesniegts prasības pieteikums par nepamatotu piedziņu, katrā gadījumā jāizvērtē iespējas un pamats vērsties tiesā ar pretprasību pret zemes īpašnieku vai pārvaldnieku;
ja izriet, ka prasībā ir līdzvainīgs mājas pārvaldnieks (apsaimniekotājs) nepieciešams lūgt tiesu pieaicināt kā trešo personu arī mājas pārvaldnieku vai pretprasībā kā atbildētāju norādīt kā zemes īpašnieku tā pārvaldnieku.
Šis apskats, kaut pamatots uz likumiem un citētas no tiesu spriedumiem likumam neatbilstošas frāzes, ir tikai teorētisks raksts. Katrā konkrētā gadījumā motivācija, minētie pārmetumi tiesām un pamatojums var būt atšķirīgs.
Tiesu spriedumi ir pieejami katram lasītājam AT Judikatūras nolēmumu arhīvā, tos var vērtēt, nepieciešamības gadījumā izmantot vai, ja ir pamats, izteikt savu attieksmi.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/prasijumi_par_maksas_piedzinu_ar_atpakalejosu_datumu_un_bez_piespiedu_nomas_liguma_nav_tiesiski__iii_dala

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis