Sākotnējie rezultāti: Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi miljardiera Babiša partija. Čehija sava “Trampa” gaidās

0
414

Čehijā notiek parlamenta vēlēšanas

Prāga, 20.okt., LETA–AFP. Piektdien un sestdien Čehijā notiek parlamenta vēlēšanas, un tajās visvairāk balsu atbilstoši aptauju prognozēm saņems miljardiera Andreja Babiša vadītā centriski populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO). Vienlaikus eksperti brīdina par sadrumstalota parlamenta izveidošanos un pēcvēlēšanu haosu.
Babišs ceturtdienas vakarā pēdējās priekšvēlēšanu debatēs ar galveno konkurentu sociāldemokrātu līderi Lubomiru Zaoraleku lielāko uzsvaru lika uz savas programmas pamatpunktiem – pret eiro, pret imigrāciju un pret korupciju.
Neraugoties uz to, ka pats Babišs tiek apsūdzēts krāpšanā, viņa partijai pēdējās aptaujās tiek prognozēti 25-30% balsu.
No aptauju līderiem ievērojami atpaliek tuvākie konkurenti sociāldemokrāti, kuriem pētījumu centrs “Median” prognozē 12,5% balsu.
Aptaujas liecina, ka pozīcijas nostiprinās arī labējo un kreiso radikāļu eiroskeptiķu partijas. Aptaujas prognozē sadrumstalotu parlamentu, kurā varētu būt pārstāvētas pat astoņas partijas ar visai maz acīmredzamiem koalīcijas partneriem.
“Es sagaidu, ka balsojuma rezultātā izveidosies samērā sarežģīta pēcvēlēšanu situācija, varbūt pat haoss, jo Babiša rezultāts nebūs tik žilbinošs, kā tas tiek cerēts,” sacīja neatkarīgais analītiķis Jirži Pehe.
Babišs būs spiests iesaistīties sarunās ar vairākām partijām, no kurām dažas varētu noraidīt Babiša kandidatūru premjera amatam neseno skandālu dēļ, sacīja Pehe.
Par komunistiem gatavi balsot 10,5% vēlētāju, par labējo radikāļu partiju “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD), kuru vada Tokijā dzimušais uzņēmējs Tomio Okamura, 9,5%, bet antiestablišmenta Pirātu partiju 8,5%, liecina “Median aplēses”.
Pārstāvniecību parlamentā saglabās arī opozīcijā esošā labēji centriskā Pilsoniski demokrātiskā partija (ODS) un šobrīd valdošajā koalīcijā esošie kristīgie demokrāti (KDU-ČSL).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/1E2DBD94-5BFE-47E2-A671-F0DEC5B15FD7/

Čehijā turpinās balsošana parlamenta vēlēšanās

Prāga, 21.okt., LETA—DPA. Sestdien Čehijā atsākusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kurās aptaujas uzvaru sola miljardiera Andreja Babiša dibinātajai centriski populistiskajai partijai “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO).
Balsošana, kas sākās jau piektdien, atsākās sestdien plkst.8.00 (plkst.9.00 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz plkst.14.00, bet sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi jau vēlāk pēcpusdienā.
Babišs tiek pielīdzināts bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni un ASV prezidentam Donaldam Trampam, un aptaujas liecina, ka viņa vadītā ANO var iegūt 25 līdz 30% balsu.
Kamēr par viņa tuvākajiem sāncenšiem sociāldemokrātiem (ČSSD), kas vada pašreizējo valdošo koalīciju, gatavojas balsot vien 12 līdz 13% čehu.
Kopumā uz 200 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām pretendē 7500 kandidāti, kurus izvirzījusi 31 partija.
Tiek liels partiju skaits vēl nevienās vēlēšanās pēc komunistiskā režīma gāšanas nav startējis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90DD-BB3F-C384-669C-C3890DA58534/

Čehija sava “Trampa” gaidās

Pēc šonedēļ notiekošajām Čehijas parlamenta vēlēšanām premjera krēslā var nonākt par čehu Trampu dēvētais miljardieris Andrejs Babišs, kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem gan tradicionālajām partijām, gan Eiropas Savienībai (ES).
Populistiskā centriskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), kam pieejams dāsns Babišam piederošā agroķīmijas konglomerāta “Agrofert” finansējums, piektdien un sestdien notiekošajās vēlēšanās varētu iegūt līdz par 30% balsu, jo daudzi čehi ir novērsušies no tradicionālajām partijām, kas ceturtdaļgadsimta laikā kopš komunistiskā režīma gāšanas iekūlušās ne vienā vien korupcijas skandālā.
Savukārt Bibišs sola attīrīt valsts politisko sistēmu. Lai gan viņš ir otrs bagātākais cilvēks Čehijā, viņa bieži profānā valoda, savus politiskos pretiniekus lamājot par idiotiem, bet žurnālistus – par plānprātiņiem, daudziem ierindas pilsoņiem ļauj Babišu uztvert kā savējo.
Tajā pašā laikā arī pašam Babišam nācies nonākt daudzu skandālu centrā. Viņš tiek apsūdzēts par pēdējo gadu laikā iegādāto mediju izmantošanu savu sāncenšu nomelnošanai, bet aizdomas par finansiāliem pārkāpumiem jūnijā piespieda viņu aiziet no finanšu ministra amata. Savukārt tikko viņam izvirzītas apsūdzības par krāpšanos, iegūstot divus miljonus eiro ES subsīdijās. Turklāt pagājušajā nedēļā Slovākijas Augstākā tiesa lēma, ka atsākama izmeklēšana par Babiša iespējamo sadarbību ar kādreizējās Čehoslovākijas komunistiskā marionešu režīma slepenpoliciju.
Tomēr visas šīs lietas Babiša atbalstītāju acīs ir vien istablišmenta mēģinājumi panākt viņu elka krišanu. Tie tic, ka miljardieris “paveiks darbu” un tiks galā ar “noziedzniekiem” līdzšinējās politiskās elites rindās. Tādās domās bija daudzi, kurus vācu sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” žurnālists Tims Goslings sastapa vienā no ANO priekšvēlēšanu mītiņiem Hradeckrālovē, pilsētā, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Prāgas un kur mīt apmēram 90 000 cilvēku.
Rindā pēc bezmaksas kafijas un maizītēm, kas ceptas “Agrofert” piederošajā vietējā maiznīcā, pamatā bija redzami gados vecāki ļaudis, tādējādi šķietami apliecinot pieņēmumu, ka tieši tie vēlētāji, kam nācies uzaugt vēl komunistiskā režīma laikā, joprojām ilgojas pēc “stingrās rokas”, kas tos varētu pasargāt no globalizācijas un terorisma draudiem. “Es tieku dēvēts par draudu demokrātijai, taču tāda demokrātija, kādu to izprot tradicionālās partijas, ir korupcija,” vienā no savām intervijām deklarējis Babišs.
Lai gan tradicionālās partijas paziņojušas, ka neiesaistīsies valdībā, kuru vadīs kriminālnoziegumos apsūdzēts premjerministrs, ja apstiprināsies aptauju prognozes, būs visai grūti atstāt ANO ārpus valdošās koalīcijas. Sociāldemokrāti (ČSSD), kas vada pašreizējo koalīciju, kurā ietilpst arī ANO un kristīgie demokrāti (KDU-ČSL) un kuri šobrīd stīvējas par otro vietu ar komunistiem (KSČM), var cerēt tikai uz 13% balsu, par spīti plaukstošajai ekonomikai un zemākajam bezdarba līmenim visā ES.
Tikmēr Babišs ļāvis noprast, ka gadījumā, ja ANO uzvarēs ar īpaši pārliecinošu pārsvaru, viņš varētu arī uzņemties mazākuma valdības vadību, izmantojot komunistu un pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Brīvība un tiešā demokrātija (SPD) atbalstu. “Tas varētu radīt visai reālu apdraudējumu Čehijas demokrātiskajām institūcijām,” atzīst liberālā laikraksta “Hospodarske noviny” ārzemju ziņu redaktors Martins Ēls.
Babiša apgalvojumi, ka viņš grasās valsti vadīt tāpat kā savus uzņēmumus, tīk tiem, kas meklē vienkāršus risinājumus. Piesaucot līdzību ar ASV prezidentu Donaldu Trampu vai bijušo Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni, viņa kritiķi brīdina, ka apdraudēta ir līdzšinējā Čehijas institucionālā stabilitāte, kas tai līdz šim ļāvusi apsteigt citas Austrumeiropas valstis. Dažās aprindās valda arī bažas, ka Prāga varētu vēl vairāk tuvināties Polijas un Ungārijas “antiliberālajai asij”. ANO sabiedrisko attiecību vadītāja Lūcija Kubovičova šādas bažas noraida. “Andrejs Babišs neapdraud demokrātiju. Lietas, kas notiek Polijā, šeit nenotiks, ja viņš būs premjerministrs,” apgalvo Kubovičova.
Zināmā m ērā viņai piekrīt arī politikas eksperts Jirži Pehe. “Viņš sirdī nav demokrāts, taču ir jautājums, vai Babišs apdraud sistēmu,” norāda Pehe. Tomēr viņš atzīst, ka daudzos nemieru raisa Babiša “tīrais pragmatisms”, kura dēļ iespējamais premjers “darīs jebko, kas ir viņa īstermiņa interesēs”.
Tikmēr Baibšs šo satraukumu var izspēlēt savā labā. Miljardiera jau panāktā sapratne ar pretrunīgi vērtēto prezidentu Milošu Zemanu un koķetērija ar iespējamo sadarbību ar komunistiem vai galēji labējiem var tikt izmantota tradicionālo partiju šantažēšanai, lai tās piespiestu samierināties ar Babibišu “demokrātijas glābšanas” vārdā.
“Es neticu, ka tradicionālās partijas turēs savu vārdu neiesaistīties koalīcijā ar ANO,” saka Tomāšs Pruza, kas trīs gadus strādājis kopā ar bijušo finanšu ministru kā ČSSD izvirzīts valsts sekretārs Eiropas lietās. “Tās apgalvos, ka tas ir labāk, nekā laist pie varas komunistus.” Arī pats Babišs šiem partiju solījumiem nepievērš lielu vērību: “Visi saka, ka ar mums nesadarbosies. Mani tas neuztrauc. Izlems vēlētāji.”
Lai gan daudzi šādu rīcību nosodīs, tradicionālās partijas var ierobežot Babiša visautoritārākās un populistiskās tieksmes, ir pārliecināts arī Ēls. Tādas partijas kā ČSSD un KDU-ČSL, viņaprāt, var mudināt ieturēt kursu uz tuvināšanos “vairāku ātrumu ES” kodolam, lai tādējādi attālinātos no Budapeštas un Varšavas. “ES amatpersonas noteiktu labprātāk runās ar puišiem no ČSSD nekā ar Babišu,” savukārt uzskata Čehijas sabiedriskā radio Briseles korespondents Filips Nerads.
Tikmēr aptaujas liecina, ka čehi ir visskeptiskāk noskaņotie ES pilsoņi, kas kategoriski iestājas gan pret pāreju uz eiro, gan pret patvēruma meklētāju kvotām. Arī Babišs nav bijis atturīgs šajos jautājumos, nesaudzīgi lamājot Briseli, taču patiesībā viņš varētu dot priekšroku daudz siltākām attiecībām ar bloka institūcijām kaut vai tikai tā iemesla dēļ, ka “Agrofert” gūs milzu labumu no ES subsīdijām, kā arī kontrolē lielu skaitu uzņēmumu visā Eiropā.
ANO programmā teikts, ka partija iestāsies par bloka reformām, uzsverot, ka dalība ES ir Čehijas “prioritārās interesēs”. Programma ļauj arī noprast, ka attiecības ar Vāciju un Franciju tiks stādītas augstāk nekā līdzšinējā ciešā sadarbība ar Višegrādas grupas valstīm. “Es nepavisam nerunāju par “Čeksitu”,” uzsver miljardieris. “Čehijas Republikai ir jāizsaka priekšlikumi, kā reformēt ES.”
(Avots: “Deutsche Welle”.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C90B7-20FB-E2DE-F568-D7EC47E1684F/

Sākotnējie rezultāti: Čehijas vēlēšanās uzvarējusi Babiša partija

Prāga, 21.okt., LETA—AP/AFP/REUTERS. Čehijā piektdien un sestdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi miljardiera Andreja Babiša dibinātā centriski populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 99,6% vēlēšanu iecirkņu, ANO ieguvusi 29,7% balsu, un tādējādi Babiša partija ir izcīnījusi 78 no 200 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām.
Tādējādi ANO, neskatoties uz pārliecinošo uzvaru, valdības izveidošanai būs nepieciešami koalīcijas partneri, taču tradicionālās partijas, kas šajās vēlēšanās cietušas smagus zaudējumus, pagaidām joprojām atsakās sadarboties ar Babišu.
Babibišs, kas tiek pielīdzināts bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni un ASV prezidentam Donaldam Trampam, pazīstams ar saviem kritiskajiem izteikumiem par Eiropas Savienību (ES), un viņa vadītās partijas uzvara raisījusi bažas par vēl vienas eiroskeptiskas valdības izveidošanos Austrumeiropā.
Otrajā vietā ar 11,3% balsu izvirzījusies labēji centriskā Pilsonisko demokrātu partija (ODS).
ODS līderis Petrs Fiala jau noraidījis iespēju, ka varētu iesaistīties koalīcijā ar ANO, norādot, ka Babiša partija nespēs izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus.
Pilsoniskajiem demokrātiem seko Pirātu partija, kas ieguvusi 10,8% balsu, pirmo reizi iekļūstot parlamentā.
“Pirātiem” uz papēžiem min visradikālāk pret imigrāciju noskaņotā un eiroskeptiskā čehu partija “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD), kuru vada Tomio Okamura un kuru atbalstījuši 10,7% čehu.
Tādējādi SPD ir izdevies vairāk nekā dubultot savu līdzšinējo pārstāvniecību parlamenta apakšnamā.
Tikmēr komunisti (KSČM) ierindojušies piektajā vietā, saņemot 7,8% balsu.
Komunistiem kā sestie seko sociāldemokrāti (ČSSD), kas vadīja līdzšinējo valdošo koalīciju. Viņu atbalstītāju skaits no 20% pagājušajās vēlēšanās sarucis līdz 7,3%.
Arī ČSSD līderis Lubomirs Zaorāleks šķietami noraidījis iespēju saglabāt līdzšinējo koalīciju ar ANO un izteicis gatavību pāriet opozīcijā.
Iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru pārvarējis arī trešais līdzšinējās koalīcijas partneris – kristīgie demokrāti (KDU-ČSL), kas saņēmuši 5,8% balsu.
KDU-ČSL līderis Pavels Belobradeks arī paudis skepsi pret iesaistīšanos koalīcijā ar Babiša partiju, jo miljardierim tikko kā izvirzītas apsūdzība par krāpšanos ar ES subsīdijām.
Parlamentā, domājams, iekļuvušas vēl divas nelielas centriski labējās partijas, kas katra izcīnījusi aptuveni piecus procentus balsu.
Uz 200 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām kopumā pretendēja 7500 kandidāti, kurus izvirzīja 31 partija.
Tiek liels partiju skaits vēl nevienās vēlēšanās pēc komunistiskā režīma gāšanas nebija startējis.
Balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka parlamenta jaunā sasaukuma sastāvs būs ļoti fragmentēts, un eksperti jau izteikuši brīdinājumus, ka valstij draud nestabilitāte vai pat haoss.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C90DF-B9FA-0ED8-A7CD-312839E72F9C/