Satversmes tiesā vērtēs normu saistībā ar pienākumu maksāt NĪN papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi

    0
    304

    ST vērtēs normu saistībā ar pienākumu maksāt NĪN papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi

    Rīga, 31.janv., LETA. Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksāšanas pienākuma izbeigšanos, aģentūru LETA informēja ST pārstāve Ketija Strazda.
    Lietā tiek apstrīdēta likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta trešās daļas normu atbilstība Satversmes 105.pantam.
    Apstrīdētā norma noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma. Savukārt prasībā pieminētais Satversmes pants nosaka to, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
    Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta pieteikuma. AT ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kaut arī pieteicēja šo nekustamo īpašumu jau gada sākumā bija atsavinājusi. Pieteicēja uzskata, ka nevar būt atbildīga par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu, jo faktiski šādu apstrādi var veikt tikai jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks.
    AT uzskata, ka apstrīdētais likuma pants nenošķir nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākuma rašanos un izbeigšanos no šā nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Proti, šā panta trešā daļa paredz papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksāšanas pienākuma izbeigšanos no nākamā gada pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nevērtējot periodu, kad nekustamais īpašums atsavināts, kā arī to, kurš no īpašniekiem ir faktiski atbildīgs par šādas zemes apstrādāšanu. Tādējādi AT uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.pantam.
    ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018.gada 30.martam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
    Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018.gada 30.jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3017E23D-05A3-4017-A0EF-37F31269A83B/

    Ierosināta lieta par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksāšanas pienākuma izbeigšanos

    Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 30. janvārī ierosināja lietu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

    Apstrīdētā norma

    Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma.

    Augstāka juridiska spēka norma

    Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”

    Lietas fakti

    Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kaut arī pieteicēja šo nekustamo īpašumu jau gada sākumā bija atsavinājusi. Pieteicēja uzskata, ka nevar būt atbildīga par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu, jo faktiski šādu apstrādi var veikt tikai jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks.
    Augstākā tiesa uzskata, ka likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pants nenošķir nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākuma rašanos un izbeigšanos no šā nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Proti, šā panta trešā daļa paredz papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksāšanas pienākuma izbeigšanos no nākamā gada pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nevērtējot periodu, kad nekustamais īpašums atsavināts, kā arī to, kurš no īpašniekiem ir faktiski atbildīgs par šādas zemes apstrādāšanu. Tādējādi Augstākā tiesa uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

    Tiesas process

    Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018. gada 30. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
    Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 30. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
    …Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/082F6EAA-346F-4DD6-AED4-90895D48D510/