Šveices 3 referendumu rezultāti: Noraidīta Šveices likumu stādīšanu augstāk par starptautiskajām tiesībām un īpašu subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem, kuri nenogriež govīm ragus; atbalstīta pabalstu izkrāpēju izsekošanu

0
564

Vēlētāji referendumā noraida Šveices likumu stādīšanu augstāk par starptautiskajām tiesībām

Berne, 26.nov., LETA–SWI. Šveices vēlētāji svētdien notikušajā referendumā noraidījuši labējā spārna ierosinājumu nodrošināt, ka Šveices konstitūcijai ir prioritāte pār starptautiskajām tiesībām un starptautiskiem līgumiem gadījumos, kad tie nonāk konfliktā.
Pret šo iniciatīvu balsoja 66,2% vēlētāju un tā tika noraidīta visos Šveices kantonos.
Par iniciatīvu balsoja 33,8% vēlētāju.
Kritiķi šo iniciatīvu dēvēja par uzbrukumu ar Trojas zirgu demokrātijai un cilvēktiesībām un to neatbalstīja nedz Šveices valdība, nedz parlaments.
Labējās Šveices Tautas partijas atbalstītā iniciatīva, ja tā būtu apstiprināta, liktu Šveicei no jauna pārskatīt un noslēgt starptautiskus līgumus, kas ir pretrunā ar tās konstitūciju, un, ja nepieciešams, anulēt šos līgumus. Šveicei arī būtu jāapstiprina referendumā visi turpmākie starptautiskie līgumi, ko tā noslēgtu.
Šveices Tautas partija apgalvoja, kas tas stiprinās Šveices tiešās demokrātijas sistēmu, nodrošinot, ka vēlētājiem pieder gala vārds.
Taču Pilsoniskās sabiedrības savienība, ko veido aptuveni 120 nevalstiskās organizācijas, paziņoja, ka tas ir mēģinājums maldināt vēlētājus. Savienība apgalvoja, ka Šveices Tautas partija vēlas, lai Šveice izstājas no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, un likvidēt tiesiskos šķēršļus tādu iniciatīvu pieņemšanai, kas diskriminē minoritātes.
Šveices valdība un parlaments uzsvēra, ka starptautiskās vienošanās, ko Šveice ir noslēgusi, nodrošina pārticību un stabilitāti, un iniciatīva grautu uzticību Šveicei starptautiskā līmenī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/047CBDA9-DBC1-4BC9-90B6-9F6EA3FAEA37/

Šveices vēlētāji referendumā atbalsta pabalstu izkrāpēju izsekošanu

Berne, 26.nov., LETA–SWI. Šveices vēlētāji svētdien referendumā atbalstījuši grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz piešķirt plašas pilnvaras “sabiedriskajiem detektīviem” to cilvēku novērošanā, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanos ar pabalstiem.
Grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā atbalstīja 64,7% vēlētāju.
Referendumā piedalījās 47% vēlētāju, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja.
Lai gan jau iepriekš Šveices sociālie dienesti ir izmantojuši detektīvu pakalpojumus, veicot klientu novērošanu gadījumos, kad pastāvējušas aizdomas par krāpšanos, Eiropas Cilvēktiesību tiesa kādā Šveices pilsones lietā 2016.gadā atzina, ka likumā nav skaidri noteikta šādas novērošanas pilnvarošanas kārtība, tās uzraudzība un ilgums.
Tāpēc varasiestādēm nācās izstrādāt atbilstošus likuma grozījumus, kas ļauj sociālajiem dienestiem un veselības apdrošināšanas uzņēmumiem aizdomu gadījumos veikt savu klientu novērošanu vai nolīgt tās veikšanai atbilstošus speciālistus.
Likums ļaus “sabiedriskajiem detektīviem” bez tiesneša sankcijas veikt aizdomās turamo filmēšanu un noklausīšanos sabiedriskajās vietās, kā arī vietās, kas redzamas no kādas sabiedriskas vietas.
Ar tiesneša sankciju privātdetektīvi varēs izmantot arī GPS datus aizdomās turamo atrašanās vietas noskaidrošanai.
Saskaņā ar Šveices Sociālās apdrošināšanas pārvaldes (FSIO) datiem aizdomās turēto krāpnieku izsekošana ļāvusi tikai invaliditātes apdrošināšanas sistēmai laikā no 2009. līdz 2016.gadam ietaupīt 320 miljonus Šveices franku (283 miljonus eiro).
Referendumā apstiprinātie grozījumi varētu stāties spēkā līdz 2020.gadam, norādīja Šveices iekšlietu ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7F6C97C4-A657-42C4-A491-0353C14A7085/

Šveicē vēlētāji noraida īpašu subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem, kuri nenogriež govīm ragus

Berne, 26.nov., LETA–SWI. Šveices vēlētāji svētdien notikušajā referendumā noraidījuši ierosinājumu piešķirt lauksaimniekiem, kuri nenogriež govīm un kazām ragus, subsīdijas ar šo praksi saistīto papildu izmaksu segšanai.
Pret iniciatīvu nobalsoja 54,7% vēlētāju.
Referenduma idejas iniciators bija 67 gadus vecais zemnieks Armins Kapauls, kurš 2010.gadā nosūtīja vēstuli Federālajam Lauksaimniecības birojam. Kad varasiestādes nekādi nereaģēja, Kapauls 2014.gadā sāka iniciatīvu, lai savāktu 10 000 parakstu, kas nepieciešami referenduma noorganizēšanai.
Lai iniciatīva tiktu apstiprināta, par to bija jānobalso vairākumam vēlētāju, kuri piedalījās referendumā, un jāapstiprina vairākumā Šveices kantonu.
Iniciatīvas atbalstītāji apgalvoja, ka ragiem ir nozīme dzīvnieka metabolisma procesā, higiēnā un komunikācijā ar citiem dzīvniekiem.
Taču lauksaimniekiem lēmums nenogriezt govīm ragus nozīmē papildus izmaksas, jo govīm ar ragiem nepieciešamas plašākas telpas un tās prasa intensīvāku aprūpi. Tādēļ Kapauls un viņa domubiedri vēlējās nodrošināt, lai brīdī, kad jāizlemj par ragu nogriešanu vai atstāšanu, ekonomiskais aspekts lauksaimniekiem nav noteicošais. Viņi vēlējās panākt valsts subsīdijas papildu izmaksām.
Šveices valdība oficiāli nostājās pret šo iniciatīvu, apgalvojot, ka govis ar ragiem ir daudz bīstamākas citiem dzīvniekiem un kopējiem.
Valdība atbalsta govju turēšanu kūtīs, kur tās var brīvi pārvietoties, taču govis ar ragiem drošības apsvērumu dēļ jātur atsevišķos nodalījumos, norādīja lauksaimniecības ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3931A98C-D73D-4638-BD34-488FD0F08E37/