Sveiki, «Gauja»! Pērn bankas ir kārīgi «uzkodušas» jūsu pensijas

    0
    201

    Roberts Ozols

    Uzminiet, kāpēc pasaulē Latvijas pensiju sistēma tiek vērtēta kā viena no labākajām (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/latvijas-pensiju-sistema-starp-labakajam-pasaule-bet-pensiju-nebus )? Šķiet, tagad šis jautājums ir retorisks: tāpēc ka Latvijas potenciālo pensionāru noguldījumi ļauj itin draiski pelnīt Latvijā strādājošajām ārvalstu banku filiālēm!
    Ar ko Latvijas banku sektorā bija zīmīgs pērnais gads? Ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pēc amerikāņu “partneru” pasūtījuma sacelto vētru, kuras rezultātā no banku kontiem pazuda gandrīz visa nerezidentu nauda. Bet – ak, tu brīnums! – bankas turpina dzīvot zaļi, visas ir spējušas bez īpašām problēmām kompensēt miljardos mērāmos zaudējumus.
    Kā tas nākas, top skaidrs, uzzinot, ka gandrīz visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums pagājušajā gadā gada laikā bija negatīvs,– tā liecina informācija, kas iegūstama portālā manapensija.lv – šeit: https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/ (skatiet aili “ienesīgums”).
    Taisnības labad piebildīšu, ka ne jau tikai Latvijas topošie pensionāri palīdz bankām “iziet no ūdens sausām”, taču zinot, ka jūsu pensiju uzkrājumi bankā nevis palielinās, bet gan samazinās, jūs diezin vai iesaistītos pensiju 2. līmenī, ja tas nebūtu noteikts ar likumu.
    Turklāt runa nav par kapeikām, bet gan pat par 11% noguldījumu, kurus banka “noraksta” kā neveiksmīgu investīciju rezultātu. Visas citas investīcijas, redz, ir bijušas veiksmīgas, bet pensijas, sasodīts, no gada uz gadu nes vienus vienīgus zaudējumus! Ja mēs ticētu banku kaukšanai, nāktos vaicāt – kāpēc tad jūs, dārgie banksteri, taisāt arvien jaunus “pensiju plānus” un cenšaties piesaistīt arvien vairāk lētticīgo pilsoņu?
    Neņemot vērā septiņus pērn izveidotos aktīvos ieguldījumu plānus, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, 10 aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums 2019. gada sākumā gada laikā bija robežās no -10,96% līdz -2,65%, četru sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -5,33% līdz -2,88%, savukārt, neņemot vērā vienu pērn izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, septiņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -2,77% līdz -0,38%.
    No aktīvajiem ieguldījumu plāniem mazāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” pārvaldītais ieguldījumu plāns “Indexo izaugsme 47-57” (kāds ironisks nosaukums!), kura “izaugsme” ir -2,65%. Seko ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” aktīvais ieguldījumu plāns “INVL ekstra 47+”, kura “ienesīgums” ir -3,96%, un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kura “ienesīgums” ir -4,29%. Bet varbūt vārdu ienesīgums nevajadzētu likt pēdiņās, jo mīnusos ir tikai potenciālais pensionārs. Ja kāds ir mīnusos, tad citam jābūt plusos… Lai notiek, turpmāk pēdiņas vairs nelietosim.
    Lielākais negatīvais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “PNB Asset Management” (iepriekš “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”) pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Gauja”, kura ienesīgums bija -10,96%, “ABLV Asset Management” pārvaldītajam pensiju plānam “ABLV aktīvais ieguldījumu plāns”, kura ienesīgums bija -8,44%, un “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB Eiropas plāns”, kura ienesīgums bija -7,94%.
    Kurām bankām ir lielākās iespējas stabilizēt biznesu, izmantojot pensiju uzkrājumus? Populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem 2019. gada sākumā ir “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kuram, jauno gadu sākot, bija 423 189 dalībnieki (salīdzinājumam: 2017. gada beigās – 422 939). Otrs populārākais bija “SEB Wealth Management” pārvaldītais “SEB aktīvais plāns”, kuram pievienojušies 138 532 dalībnieki (pirms gada: 139 356 dalībnieki), savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, (tam šogad pievienojušies 124 985, pirms gada bija 128 293 dalībnieki) – “CBL Asset Management” pārvaldītais ieguldījumu plāns “CBL aktīvais ieguldījumu plāns”.
    Visbeidzot, lai arī šī sistēma saucas trīs līmeņu “valsts fondētās” pensiju shēmas, paši saprotat – ar valsti tai sakars ir tikai likumdošanas līmenī. Precīzāk, valsts mūsu dārgo politikāņu personā ir atteikusies gan no topošo pensionāru naudas uzkrājumu administrēšanas, gan no garantijām – un kā gan tā var garantēt privātu ārvalstu banku darbošanos ar svešu naudu? Toties savu pilsoņu līgumattiecības ar bankām valsts ir padarījusi obligātas. Pilsoņa vienīgā brīvība ir izvēlēties banku, kurai viņš turpmāk palīdzēs risināt finansiālās problēmas. Uz sava rēķina, protams.

    Pag, te kaut kur bija jābūt mūsu pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem… Foto: Dominic Steinmann/Keysone
    …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/sveiki-gauja-pern-bankas-ir-karigi-uzkodusas-jusu-pensijas