Tiesa spriedumā skaidri norāda Vējonim un viņa kancelejai: ar valsts budžeta līdzekļiem nedrīkst rīkoties kā ar savu personisko naudu

0
243

„Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta [Valsts prezidenta] Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa,” teikts administratīvās rajona tiesas spriedumā. Šis izteiksmīgais dokuments, ko publicējam pilnībā, ir spriedums jau trešajā lietā, kurā cieš sakāvi Vējoņa un viņa kancelejas vadības publiski paustā nostāja, ka tas, kā šajā iestādē tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, esot ierēdņu „privātā dzīve”.
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS
Lietas Nr.A420227817 Lietas arhīva Nr.A42-02278-17/43
SPRIEDUMS Rēzeknē 2017.gada 29.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Staņislavs Linkevičs,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu – Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.
Aprakstošā daļa
[1] Lato Lapsa ar 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums) vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk arī – Kanceleja vai atbildētāja), kurā lūdza sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada l.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām.
Pieteicējs Iesniegumā lūdzis sniegt informāciju par attiecīgā darbinieka vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, noteiktās piemaksas pārskatīšanas datumu, noteiktās piemaksas izvērtētāju, noteiktās piemaksas izvērtēšanas kritērijiem un piemaksas izvērtēšanas rezultātu (minot lietvedības dokumenta numuru, iepriekšējās piemaksas lielumu, no jauna noteiktās piemaksas lielumu, ja tāda noteikta).
[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 17.maija vēstuli Nr.837 “Par atbildes sniegšanu” (turpmāk – Vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz Iesniegumu, kurā iestāde norādījusi, ka pieteicēja pieprasītā informācija ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma, tāpēc atbilde uz pieteicēja Iesniegumu tiek sniegta Informācijas atklātības likuma tvērumā.
Pieteicējam Vēstulē sniegta informācija par Kancelejas vadītāja kompetenci noteikt darbiniekiem piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, kā arī darbiniekiem noteikto piemaksu apmēra raksturojošos kritērijus. Vienlaikus norādot, ka normatīvajos aktos nav paredzēts iestādes pienākums attiecīgos procesus līdz konkrētu lēmumu pieņemšanai dokumentēt rakstveidā. Jautājumi par Kancelejas darbinieku darba novērtējumu un motivēšanu, kā arī darba intensitātes un kvalitātes izvērtējumu, izvērtējot likumā noteiktos kritērijus, ir saistīti ar Kancelejas iekšējo darba organizāciju.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā norādīts, ka Iesniegumā pieprasītā informācija viņam nav sniegta. Izsūtot Vēstuli, Kanceleja ir pārkāpusi Informācijas atklātības likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus, kā arī Vēstulē nav norādīts, kur un kādā termiņā šo informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā to nosaka Informācijas atklātības likuma 12.pants, tādējādi nodarot pieteicējam kaitējumu.
Pieteicējs lūdzis morālā kaitējuma atlīdzinājumu – Kancelejas atvainošanos.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt pilnībā. Paskaidrojumā atbildētāja atsaucas uz Vēstulē minēto un norāda šādus argumentus.
[4.1] Ar Vēstuli Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:
– saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolūkā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivēšanu un ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu Kancelejas mērķu sasniegšanā, Kancelejas vadītājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti;
– piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldījums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildības līmenis, iniciatīva, darba intensitāte un citi līdzīgi kritēriji, kas ir svarīgi iestādes mērķu sasniegšanai;
– piemaksu apmēru nosaka, vērtējot Kancelejas darba kārtībā esošos uzdevumus, darbinieka iesaisti konkrētu pasākumu īstenošanā, darbinieka darba intensitāti un personisko ieguldījumu konkrētu mērķu sasniegšanā, procesu vadības nodrošināšanā, sadarbībā, risinājumu piedāvāšanā uzdevumu īstenošanā, kā arī vadoties no citiem darbinieka darba kvalitāti raksturojošiem kritērijiem;
– piemaksas tiek pārskatītas, izvērtējot to nepieciešamību un pamatojumu, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto kārtību un termiņus, t.i. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā.
[4.2] Vienlaikus tika vērsta pieteicēja uzmanība, ka viņa pieprasītā informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem ir bijušas noteiktas un izmaksātas piemaksas, viņam ir sniegta Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā, t.i.:
1) atbildot uz pieteicēja 2017.gada 6.janvāra vēstuli, Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti;
2) atbildot uz pieteicēja 2017.gada 11.marta, 25.marta un 31.marta vēstulēm, Kanceleja ar 2017.gada 13.aprīļa vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31 martam izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti;
3) atbildot uz pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa vēstuli, Kanceleja ar 2017.gada 12.maija vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 30.aprīlim izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Par darbiniekiem piešķirtajām piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti tika norādīts tās noteikšanas un piešķiršanas tiesiskais un faktiskais pamats, apmērs, kā arī darbinieks, kurš piemaksu noteicis, piešķīris un saņēmis.
[4.3] Pieteicējs pieteikumu pamatojis ar Informācijas atklātības likuma normām, uzskatot, ka Kanceleja Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā un termiņos nav sniegusi pieprasīto informāciju un ka nav norādījusi, kur un kādā termiņā informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā rezultātā pieteicējam radies kaitējums. Tāpēc lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesniegums ir informācijas pieprasījums, kas izskatāms Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā, vai iesniegums, kas izskatāms Iesniegumu likumā noteiktā kārtībā.
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā garantētās tiesības ikvienam likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē un saņemt atbildi pēc būtības ir cieši saistītas ar tiesībām uz informāciju. Lai arī abas tiesības ir cieši saistītas, tomēr ir svarīgi tās nošķirt, jo likumos noteikta atšķirīga šo tiesību īstenošanas kārtība.
Ņemot vērā, ka pieteicējs vērsās Kancelejā ar pieprasījumu sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada l.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām, Kancelejas ieskatā, ir piemērojams Iesniegumu likums.
Ievērojot Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu, atbilde pieteicējam uz viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu tika sniegta 2017.gada 17.maijā, t.i. ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Līdz ar to Kancelejas rīcība pieteicējam nevarēja radīt kaitējumu.
[4.4] Jautājumi par laika posmā no 2016.gada l.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti pārskatīšanas darbībām attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali Kancelejā.
Konkrētas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtību.
Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti Kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma.
Spēkā esošie normatīvie akti neparedz Kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Pieteicēja prasītā informācija rada pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Kancelejas darba dokumentēšana pieteicēja vajadzībām ne tikai radītu nesamērīgu slogu, bet arī apdraudētu Kancelejai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar Kanceleju.
Šā gada laikā Kanceleja no pieteicēja saņēmusi jau 40 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot ievērojamu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu. Uz katru pieteicēja iesniegumu vai informācijas pieprasījumu Kanceleja ir sniegusi atbildi. Taču Kanceleja nevar ar pieteicēju turpināt pastāvīgu saraksti par jautājumiem, kas pieteicējam radušies no iepriekš sniegtajām atbildēm, apšaubot sniegto atbildi vai tajā ietverto informāciju.
[4.5] Ievērojot likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, Kancelejas darbu organizē un budžetu pārvalda Kancelejas vadītājs. Kancelejas vadītājs ir atbildīgs par budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietojumu. Kanceleja savā darbībā ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto. Kancelejai savā darbībā ir pienākums ievērot arī citos likumos, tostarp Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto.
No pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa vēstulē uzdoto jautājumu satura secināms, ka pieteicējs, saņemot pieprasīto informāciju, vēlas analizēt Kancelejas darba organizāciju, darbinieku darba kvalitāti, vērtējot, vai konkrēto darba uzdevumu izpilde ir samērojama ar piešķirtās piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti apmēru, kā arī vērtēt to, vai Kancelejas darbs tiek organizēts pareizi. Tomēr pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju.
Augstākā tiesa atzina, ka informācijas nesniegšana atzīstama par faktisko rīcību tikai tajā gadījumā, ja privātpersonai ir subjektīvās tiesības no iestādes prasīt attiecīgo darbību valsts pārvaldes jomā (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 22.augusta lēmuma SKA-0459-06 11.punktu un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 17.augusta lēmumu lietā SKA-419-06).
Atalgojuma sistēmas veidošana un kontrole ir valsts pārvaldes uzdevums. Valsts pārvaldei ir juridiski, tehniski un informācijas resursi, lai šādu sistēmu ieviestu un uzraudzītu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Kancelejā ir veikta finanšu revīzija par Kancelejas 2016.gada pārskatu un darbības finansiālajiem rezultātiem, un ir saņemts revīzijas institūcijas atzinums bez iebildēm. Minētā informācija sabiedrībai ir publiski pieejama. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Kancelejas rīcība, nosakot Kancelejas darbiniekiem piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, būtu pretēja normatīvajos aktos noteiktajam vai ka no sabiedrības kāda informācija tiktu slēpta, kā rezultātā būtu nepieciešamas pieteicēja konkrētās iniciatīvas.
[4.6] Pieteicējs savu vēstuli un lūgumu sniegt informāciju pamatojis ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Šāds formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Līdz ar to nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā pieteicēja prasītā informācija varētu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu.
Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa. Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalīt sabiedrības tiesības zināt Kancelejai piešķirtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leģitīms mērķis, no pieteicēja vēlmes iegūt un bez leģitīma mērķa apstrādāt Kancelejas darbinieku personas datus.
Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minētā likuma 5 panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam tai ir ierobežotas pieejamības statuss. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, personas datu apstrāde pieļaujama tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un to īstenošanai nepieciešamā apjomā, nodrošinot tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī laikraksta vai izdevuma komerciālā interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumam (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Lielā palāta) 2012.gada 7.februāra spriedumu lietā „ Von Hannover v. Germany (no. 2) ” un 2012.gada 7.februāra spriedumu lietā „Axel Springer AG v. Germany ”). »
[4.7] Lai arī pieteicējs informācijas pieprasījumus un iesniegumus pamato ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pieteicēja līdzšinējā rīcība un sniegtās informācijas izmantošana, liek pieteicēja deklarētos mērķus apšaubīt.
Izmantojot sniegto informāciju, pieteicējs sabiedrībai vairākkārt sniedzis maldinošu un nepatiesu informāciju. Piemēram, 2017.gada 5.jūnijā un 19.jūnijā pieteicējs internēta vietnē “pietiek.com” publicējis informāciju, ka, neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos. Kancelejā turpinās “piemaksu dzīres” No minētajām publikācijām varētu izdarīt secinājumu, ka Valsts kontrole ir izteikusi aizrādījumus Kancelejai par budžeta izlietojumu, bet Kanceleja to ignorējot, turpina īstenot prettiesiskas piemaksas. Taču tas neatbilst patiesībai, jo konkrētajos Valsts kontroles secinājumos Kanceleja nav pat pieminēta.
Pievēršama arī uzmanība tam, ka pieteicējs nav masu informācijas līdzeklis likuma “Par presi un citiem masu informācjjas līdzekļiem” izpratnē, līdz ar to pieteicējs neīsteno arī preses brīvību un datus neapstrādā žumālistiskām vajadzībām, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pantu. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju pēc saviem ieskatiem, pieteicējs veic personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus. Pieteicējam izsniegtie Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās, tādējādi radot minēto personu privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu.
[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).
Tā kā pieteicējs tiesai lūdzis lietu izskatīt rakstveida procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.
[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.
Minētā panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.
No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 21.aprīlī Kancelejā tika saņemts pieteicēja iesniegums ar lūgumu sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām. Pieprasīto informāciju pieteicējs lūdza sagrupēt, attiecīgi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, noteiktās piemaksas pārskatīšanas datumu, noteiktās piemaksas izvērtētāju, noteiktās piemaksas izvērtēšanas kritērijus un piemaksas izvērtēšanas rezultātu, minot lietvedības dokumenta numuru, iepriekšējās piemaksas lielumu un no jauna noteiktās piemaksas, ja tāda ir noteikta, lielumu.
Tiesas ieskatā noskaidrojams, pēc kādām normām skatāms pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesniegums – pēc Iesniegumu likuma vai Informācijas atklātības likuma normām, turklāt katrs no šiem likumiem konkretizē citu pamattiesību. Ja Iesniegumu likums konkretizē Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 104.pantā paredzēto tiesību, tad Informācijas atklātības likums – Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.
[8] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.
Minētā likuma 11. panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tādu ar papildu atlīdzību saistītu pasākumu kā naudas balvas piešķiršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārējo piemaksu piešķiršanas kārtību. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, kā arī piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kuras piešķiramas limitēti, izvērtējot nepieciešamību, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novērtējumu pēc noteiktiem kritērijiem.
[9] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.
Minētā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.
No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 (lietas 22. – 70.lapa) ar informāciju par 2016.gada laikā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, pieteicējs ar 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu vēlas noskaidrot pamatojumu Kancelejas darbiniekiem izmaksātajai papildus darba samaksai laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim.
Konkrētas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešķiršanai ir fiksētu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrētu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbības, tad arī tā ir darbību uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbības virzieni potenciālo investīciju piesaistei, kultūras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksēti jebkurā tehniski iespējamā veidā.
To, ka atbilde uz pieprasījumu sniedzama saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, min pati Kanceleja, norādot, ka informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība.
No pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma satura izriet, ka pieteicēju neinteresē, kā Kanceleja īsteno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicēja vēlme ir noskaidrot, uz kāda pamata ir izmaksātas Kancelejas amatpersonu (darbinieku) piemaksas ārpus noteiktajai mēnešalgai.
Tātad no Kancelejas netiek prasīts apkopot vai radīt kādu jaunu informāciju, bet norādīt tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu piešķiršanas pamatā. Ja, pēc Kancelejas norādītā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 25.janvāra vēstulē Nr.149, un vairāk ziņu par piemaksu pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šāda informācija nav Kancelejas rīcībā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.
[10] Lietā nav nozīmes, vai informāciju pieprasa sniegt privātpersona vai mediju pārstāvis. Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi viedokli, ka tiesību uz informāciju nozīmi demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams pārvērtēt, jo tās ir būtiskas šīs sabiedrības vērtību nodrošināšanai. Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība – pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.
Arī likumā ietvertais informācijas pieejamības tiesiskais regulējums apstiprina saistībā ar Satversmes 100.pantu izdarītos secinājumus. Likumdevējs Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajā daļā kā šā likuma mērķi ir izvirzījis nepieciešamību nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šīs normas saturs pilnīgāk atklājas, ņemot vērā turpmāk likumā teikto. Proti, 2.panta trešā daļa paredz, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasījums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minētā likuma 10.panta trešajai daļai šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-l94/2007 14.punktu).
Kanceleja norādījusi, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības.
Tiesa norāda, ka vispārīga norāde, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības, nav pietiekama, lai informācijai piešķirtu ierobežotas pieejamības statusu. Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Informācijas atklātības likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.
No minētās tiesību normas un Informācijas atklātības likuma 6.pantā noteiktā izriet, ka informācija ierobežotas pieejamības statusu iegūst ar iestādes vadītāja attiecīgu lēmumu. Lai arī Kanceleja nav atsaukusies uz šādu lēmumu, noprotams, ka ierobežotas pieejamības statuss tiek attiecināts uz amatpersonu (darbinieku) novērtēšanas procesu un tā rezultātiem, kuru izpaušana varētu apgrūtināt Kancelejas darbu vai nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
[11] Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu.
Tātad jau pats minētās normas teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesi, kas saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu.
Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp, prēmijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, kuru aizsargā likums. Minētais ir nostiprināts arī likuma “Par Valsts noslēpumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.
Līdz ar to informācija par valsts vai pašvaldības iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brīvi pieejama sabiedrībai.
Ja lietā pieprasītajai informācijai būtu noteikts ierobežotas pieejamības statuss cita pamata dēļ, arī tas nebūtu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arī šādas informācijas izsniegšanas iespējamību. Kanceleja nav norādījusi, kā pieprasītās informācijas izsniegšana varētu apgrūtināt tās darbību.
[12] Tiesa piekrīt Kancelejas paskaidrojumā norādītajam, ka pieteicējs Kancelejā ir vērsies ar neskaitāmiem iesniegumiem, kuru apstrāde var prasīt no iestādes nesamērīgus resursu patēriņus. Taču norādāms, ja interneta vietnē www.president.lv būtu norādīta informācija, pēc kādiem normatīviem aktiem un kritērijiem notiek amatpersonu (darbinieku) vērtēšana, kāda ir katras amatpersonas (darbinieka) darba samaksa (nevis atalgojuma diapazons un vidējā alga), izpaliktu arī jautājumi par atalgojumu un tā pamatotību. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šādā kontekstā ir izvērtējams pieteicēja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasītā informācija.
[13] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
2017.gada 17.maija vēstulē Nr.837 “Par atbildes sniegšanu” (lietas 8.lapa) nav norādīta tā pārsūdzības kārtība un termiņš, tādējādi Kanceleja nav ievērojusi minētajā tiesību normā noteikto. Vienlaikus tiesa konstatē, ka tas pats par sevi nav radījis pieteicējam kaitējumu, jo tas nav liedzis pieteicējam likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā.
[14] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu Kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.
Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.
Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.
Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.
[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6.lapa).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu.
Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju.
Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas budžeta līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
S.Linkevičs, Administratīvās rajona tiesas tiesnesis
Rēzeknē 2017.gada 29.novembrī
…Info avots un dokumentu foto: http://m.pietiek.com/raksti/tiesa_sprieduma_skaidri_norada_vejonim_un_vina_kancelejai_ar_valsts_budzeta_lidzekliem_nedrikst_rikoties_ka_ar_savu_personisko_naudu

If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.