“Treknās” algas no Latvijas valsts budžeta dažiem “gudriniekiem” (arī Pūcei) par “smadzeņu skalošanu» tautai

0
2331

Dzintars Zaļūksnis

Par to, ka valdošo partiju koalīcija “uzsauca” kopumā gandrīz pusmiljonu eiro, lai “iebarotu” sev tīkamus žurnālistus-propagandistus, jau ticis rakstīts (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-maksataju-nauda-labajiem-masu-medijiem ), izmantojot portāla pietiek.com publiskotos materiālus (šeit: http://m.pietiek.com/raksti/ar_kadiem_projektiem_un_solijumiem_pie_valsts_naudas_tika__pareizie__mediji_publicejam_tames_un_aprakstus un šeit: http://m.pietiek.com/raksti/nodoklu_maksataju_pusmiljons__pareizajiem__medijiem_un_zurnalistiem_kas_un_ka_lema,_kam_tika_un_kam_netika ).
Šoreiz sīkāk par to, cik saldus augļus par savu “sūro” darbu daži personāži saņem no politiķiem, lai varētu kārtīgi “izskalot” mūsu smadzenes.
Ducim plašsaziņas līdzekļu un to iesniegtajiem 16 projektiem Kultūrkapitāla fonds sadalīja 490 000 eiro valsts budžeta naudiņas. “Aiz borta” palika kopskaitā 40 projekti. Kas ir tie knašie gariņi, kas par mūsu pašu naudu tagad stāsta mums rīta, dienas un vakara pasaciņas? Lūk, te būs viņu saraksts. Pievērsiet uzmanību tam, ka viens un tas pats goblins projektos var pildīt trīs dažādas lomas, par katru saņemot vairākus tūkstošus eiro – vai nu kā “vienreizēju pabalstu”, vai kā mēnešalgu.
Lai nebūtu ilūziju, īsa uzziņa. Atbilstoši SIA “CV-Online Latvia” veiktā pētījuma datiem par algu līmeni Latvijā (publicēts žurnāla “Kapitāls” 2017. gada maija numurā), žurnālisti Latvijā patlaban nepieder augstu apmaksātu speciālistu kategorijai – mazos uzņēmumos viņu neto algas ir ap 600, vidējos – ap 700 eiro mēnesī. Redaktori saņem 700-800 eiro, mārketinga vai sabiedrisko attiecību projektu vadītāji 950-1050 mēnesī (žurnālistikā tāda amata nav).

Plašsaziņas līdzekļi, kas sadalīja pusmiljonu:
1. AS “Delfi” – 116 000 eiro par trim projektiem (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-maksataju-nauda-labajiem-masu-medijiem );
2. SIA “Red Dot Media” – 70 000 eiro (par projektiem šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-maksataju-nauda-labajiem-masu-medijiem );
3. SIA “Kurzemes vārds” – 58 000 eiro (Projekts par reģionālo mediju “spēku”);
4. AS “Cits medijs” – 45 000 eiro (par projektiem šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-maksataju-nauda-labajiem-masu-medijiem );
5. SIA “Vidzemes televīzija” – 40 000 eiro (diskusija “Īsi un konkrēti”);
6. Biedrība “Ascendum” (šeit: http://www.ascendum.lv/lv/notikumi ) (ZAIGA PŪCE-valdes priekšsēdētāja) – 31 000 eiro (interneta žurnāls “Satori.lv” (šeit: http://www.satori.lv/ ) );
7. VSIA “Latvijas Televīzija” – 30 000 eiro (projekts “Laimes zeme”);
8.-12. Biedrība “Re:Baltica” – 20 000 eiro (projekts “Kas sargās Latviju pēc”);
8.-12. AS “Lauku Avīze” – 20 000 eiro (projekts “Atmaskots”);
8.-12. SIA “Dienas mediji” – 20 000 eiro (projekts “Ziņu anatomija”);
8.-12. SIA “Izdevniecība Dienas žurnāli” – 20 000 eiro (projekts “Latvijas Simtgades Simboli”);
8.-12. SIA “Auseklis” – 20 000 eiro (projekts “Ar saknēm Latvijā”).

Ar pusmiljonu eiro aplaimoto žurnālistu skaitļi ir pavisam no citiem “plauktiem”. Tātad.
Arta Ģīga, “Red Dot Media” (Nekā Personīga), projekta vadītāja, režisore, redaktore – 14 400 eiro;
Ingus Bērziņš (Delfi), projekta vadītājs – 11 296 eiro;
Gunta Gleizde (Delfi), redaktore – 11 189 eiro;
Filips Lastovskis (Delfi), žurnālists – 11 189 eiro;
Osvalds Zebris (Delfi), atbildīgais redaktors – 9296 eiro;
Nellija Tjarve, “Cits medijs” (Ir), redaktore, projekta vadītājs – 8680 eiro;
Gunita Gailāne (Delfi), žurnāliste – 7716 eiro;
Nora Rieksta-Ķeņģe (Delfi), atbildīgā redaktors palīdze – 7160 eiro;
Jānis Domburs (SIA “Domburs”), Delfi – 6000 eiro;
Ingrīda Sprance, “Cits medijs” (Ir), žurnāliste – 5570 eiro;
Inga Spriņģe, Re:Balica, vadošā autore – 4954 eiro;
Sanita Jemberga, Re:Baltica, projekta administratīvā vadītāja, redaktore – 4411 eiro;
Aivars Ozoliņš, “Cits medijs” (Ir), žurnālists – 4200 eiro;
Jānis Krēvics, “Red Dot Media” (Nekā Personīga), raidījumu vadītājs – 4100 eiro;
Ansis Pūpols, “Red Dot Media” (Nekā Personīga), raidījumu vadītājs – 3600 eiro;
Arnis Krauze, “Red Dot Media” (Nekā Personīga), žurnālists – 3600 eiro;
Pauls Raudseps “Cits medijs” (Ir), projekta vadītājs – 3360 eiro;
Gundars Rēders, LTV, redaktors scenārists – 3020 eiro;
Ilze Jaunalksne, “Red Dot Media” (Nekā Personīga), žurnāliste – 2100 eiro.

Propagandiskās žurnālistikas darboņiem izmaksāto “valsts prēmiju” rekordi ir šādi:
1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, vadošā autore – 2477 eiro mēnesī;
2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, projekta administratīvā vadītāja, redaktore – 2205 eiro mēnesī;
3. Osvalds Zebris (Delfi), atbildīgais redaktors – 1725 eiro mēnesī (plus kompensācija par atvaļinājumu);
4.-5. Gunta Gleizde (Delfi), redaktore – 1725 eiro mēnesī;
4.-5. Filips Lastovskis (Delfi), žurnālists – 1725 eiro mēnesī;
6. Nora Rieksta-Ķeņģe (Delfi), atbildīgā redaktors palīdze – 1432 eiro mēnesī;
7. Gunita Gailāne (Delfi), žurnāliste – 1286 eiro mēnesī.

Tāda, lūk, ir Latvijas realitāte. Katrs pats var vērtēt, kā labā strādā minētie plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti. Vai esat pamanījuši, ka liela daļa no “aplaimotajiem” žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem piepūstiem vaigiem runā par “labu žurnālistiku” un, pasludinājuši paši sevi par “labajiem”, reizēm pat atļaujas apsaukāt tos, kuri uzdrīkstas paust citādu viedokli?
Bet patiesībā tas ir nožēlojami. Varas apmaksāta žurnālistika vienmēr smako, jo labas žurnālistikas misija ir būt starp varu un sabiedrību, bet – sabiedrības pusē. Jo varai arī bez paklausīgiem plašsaziņas līdzekļiem pietiek instrumentu, lai tā spētu bojāt dzīvi visiem.
Laba žurnālistika vajadzīga, lai būtu kāds, kas valdošajiem politiķiem īstajā brīdī var sāpīgi iekrāmēt pa pirkstiem. Kā jums šķiet, vai no politiķiem naudu saņēmis goblins atļausies šiem politiķiem ko iebilst? Šaubos gan.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/daziem-gudriniekiem-mes-maksajam-algu-par-savu-smadzenu-skalosanu

Dzintars Zaļūksnis

Nodokļu maksātāju nauda «labajiem» masu medijiem

Portāls pietiek.com ir publicējis visai daiļrunīgas dokumentu paketes, kas parāda, cik devīgi pret atsevišķiem plašsaziņas līdzekļiem var kļūt tie paši politiķi, kas mūžīgi sūdzas, ka nav naudas veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfijas programmām un citiem “otršķirīgiem mērķiem”. Nupat daži privāti mediji no mūsu visu kabatām ir saņēmuši kopumā pusmiljonu eiro.
Runa ir par Valsts kultūrkapitāla mērķprogrammu “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”. Plašsaziņas līdzekļu iesniegtos 56 projektus vērtēja īpaša komisija ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni priekšgalā. Putnis nav gluži no Marsa nokritis īpatnis, viņam ir sava pārliecība, savi kontakti un savas simpātijas, un šoreiz tās ir izpaudušās pusmiljona sadalē. Internetā ievietotos dokumentus varat aplūkot šeit: http://m.pietiek.com/raksti/ar_kadiem_projektiem_un_solijumiem_pie_valsts_naudas_tika__pareizie__mediji_publicejam_tames_un_aprakstus
Kas ir tie, kam nodokļu maksātāji ir bijuši spiesti piešķirt naudiņu savu (nodokļu maksātāju, protams!) smadzeņu skalošanai? Šoreiz tuvāk aplūkosim divus no lielākajiem valsts finasējuma saņēmējiem.
Portāls “Delfi” startēja ar vairākiem projektiem. 54 768,53 eiro: izglītojošu muiltimediālu lekciju sērija (kopumā 20). Projektā pieteiktas kultūrvēsturiskas tēmas. Un tas ir labi! Tiešu politisku ietekmi vismaz projekta pieteikumos atrast grūti, skatīsimies, kāds tas būs realitātē.
Otrais “Delfu” projekts – par 65 938,94 eiro – jau ir krietni “slidenāks”: vizuālās stāstniecības projekts “Latvijas pašvaldības spogulī 2017”. Mērķis – izglītot Latvijas sabiedrību par pašvaldību vēlēšanām 2017. Tik tiešām, Latvijas iedzīvotāji ir, maigi izsakoties, kūtri demokrātijas ābeces apgūšanā, un ir svarīgi, lai kāds – un kāpēc lai tie nebūtu “Delfi”? – viņiem pateiktu priekšā, ar ko īsti nodarbojas Latvijas pašvaldības, kādas ir to funkcijas, kā noteikt, vai konkrēta pašvaldība savus pienākumus pilda labi vai slikti. Projekta pamatā būšot karšu sērija, kurā atspoguļoti apmēram 40 rādītāji. Bet piesardzību rada eksperti, kas to visu “štelli” komentēs – bijušais ministrs, tagad mūziķis Daniels Pavļuts, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras profesors Deniss Hanovs un sociālantropologs, “Providus” un pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš. Tā stipri uz vienu pusi velk, jums tā neliekas?
Turklāt projekta ietvarā tā autori sola publiku iepazīstināt ar “spilgtākajiem” mēru kandidātiem. Un te nu katram no mums būtu jābrēc: “STOP!” – kāpēc ne ar VISIEM mēru kandidātiem, ļaujot vēlētājiem pašiem izlemt, kuri ir tie “spilgtākie”? Latvijas priekšvēlēšanu aģitācijas prakse rāda, ka valsts apmaksāti plašsaziņas līdzekļi vienmēr “atšuj” ārpussistēmas partiju kandidātus, lai “eksperti” pēc tam varētu raustīt plecus un ironizēt, sak, kurš idiots balsos par tiem, ko “nav redzējis un nepazīst”. Un kā tad vēlētājs viņus var iepazīt, ja lielākie plašsaziņas līdzekļi vienā frontē viņus ignorē?
Trešais – 60 745,96 eiro vērtais – “Delfu” projekts arī interesants un var tikt pagriezts gan “šā”, gan “tā”: pusgada garumā izstiepta mulimediālu materiālu sērija, kuras pieteiktais uzdevums: veicināt sabiedrības “kritisko domāšanu”. Tēma: “Kāda būs Latvija 2020. gadā”. Tieši tā! – Bez jautājuma zīmes! Šā projekta neapstrīdams pozitīvais vēstījums: runa ir par “padziļinātu žurnālistisku izpēti” – un tās Latvijā šobrīd, ai, kā pietrūkst!
Starp Putņa komisijas favorītiem ir arī AS “Cits medijs” (latviešu valodā tas nozīmē: žurnāls “Ir”, portāls irir.lv, kā arī attiecīgas platformas sociālajos tīklos). 28 072,99 eiro vērtā “iriešu” projekta aprakstā lasāms: “atbildīgu mediju uzdevums šādos apstākļos ir atrast metodes, ar kurām kvalitatīvu informāciju padarīt pieejamāku, saprotamāku un plašāk lietotu (izcēlums mans – Dz.Z.).” Projekts paredzēts pārsvarā jauniešu auditorijai, un to īsteno virkne žurnālistu, kuru “kodola” (Nellija Tjarve un Pauls Raudseps) politiskās simpātijas un antipātijas ir ļoti konkrētas un droši vien jauki harmonizē ar to, kas darās komisijas priekšnieka Putņa galvā. Tāpēc vismaz man ir nojausma gan par to, kas šajā gadījumā tiek uzskatīts par “kvalitatīvu informāciju”, gan arī kādiem līdzekļiem to varētu padarīt “pieejamāku, saprotamāku un plašāk lietotu”.
Otrs AS “Cits medijs” projekts – gandrīz par tādu pašu summu, 28 270,85 eiro – paredz būtībā par nodokļu naudu apmaksāt “Ir” žurnālistu darbu, veidojot materiālus par trim sociāli nozīmīgām tēmām – tiesu neatkarību, ēnu ekonomiku būvniecībā (kāpēc tieši tur? – Dz.Z.) un iespējām Latvijā likvidēt bērnunamus. Nav iebildumu, tēmas patiešām aktuālas, un plašas sabiedrības mēroga diskusijas organizēšana par tām būtu žurnālistu pienākums. Bet! – ja šeit iesaistās valdošā koalīcija ar savu (nodokļu maksātāju) finansējumu, ir gandrīz skaidrs, ka nekādas diskusijas nebūs, bet ir plānota kampaņa, kuras gaitā sabiedrība tiks pārliecināta par pie varas esošo politiķu viedokļa pareizību.
Vai viss, ko še finansēs nodokļu maksātāji, būs laba žurnālistika? Daudz kas, protams, atkarīgs no rezultāta. Iesniegtajās tāmēs nav slēpts, ka par saņemto naudu ar žurnālistiem tiks slēgti darba līgumi. Tātad pastāv risks, ka viņiem gribot negribot būs “jādzied sveša dziesma” – ja vien nav runa par “ideālu gadījumu” (reti, bet tā tomēr gadās), kad žurnālista pārliecība 100% sakrīt ar darba devēja – šajā gadījumā koalīcijas partiju – prasībām.
Līdzīgas summas un projekti akceptēti arī Latvijas TV, re:baltica, “Nekā personīga” producentiem. Savukārt dažiem citiem naudas nav pieticis. Bet par to – citreiz.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-maksataju-nauda-labajiem-masu-medijiem