Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju Latvijā vēlētos ieviest Linča tiesas elementus

0
330

Dzintars Zaļūksnis

Mūsu valsts trešā jeb tiesu vara rada tik greizu priekšstatu par jurisdikciju, ka gandrīz puse iedzīvotāju, profesionālus juristus ieskaitot, Latvijā vēlētos redzēt Linča tiesas elementus. Proti, 46% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka tiesnešiem, pieņemot lēmumus, “būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis”!
Pretēju viedokli ir pauduši tikai 37% respondentu. Turklāt jāņem vērā, ka pērnā gada nogalē SKDS veiktajā aptaujā no 1648 respondentiem vairāk nekā trešdaļai bija jurista diploms (270 aptaujātie bija tiesneši, 375 – zvērināti advokāti, tātad kopā 645 jeb 39% no visa aptaujāto kopuma), un viņiem par “tautas” piedalīšanos tiesas spriešanā nevarētu būt īpaši pozitīvs viedoklis. Nav grūti izrēķināt, ka par Linča tiesu vairāk vai mazāk atbalsta trīs ceturtdaļas (75,6%) sabiedrības.
Atgādināšu, ka Čārlzs Linčs (Charles Lynch, 1736-1796) bija Virdžinijas štata tabakas plantators, vergturis, ieguvis militāro izglītību. ASV neatkarības kara laikā Linčs vadīja neformālu, “tautas” izveidotu tiesu, kura nodarbojas ar lojālistu – britu kronim uzticamu pilsoņu – tiesāšanu, visbiežāk viņiem piespriežot nāvessodu, kurš parasti tika izpildīts nekavējoties. Šīs principā nelikumīgās darbības Vidžinijas štats legalizēja 1782. gadā, pieņemot t.s. Linča likumu (Lynch Law). No Linča uzvārda vēlāk radās apzīmējumi Linča tiesa (judge Lynch) un linčošana (lynching), ar ko saprot organizētu, bet valsts nesankcionētu noziedznieku (precīzāk, par noziegumu izdarīšanu aizdomās turētu līdzpilsoņu) sodīšanu.
Paradoksāli, ka SKDS aptaujā 69% aptaujāto vienlaikus uzskata, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, kuri, protams, “sabiedrības” piedalīšanos tiesas spriešanā neparedz!
Interesanti, ka tikai 98% tiesnešu uzskata, ka tiesas lēmumam jābūt balstītam likuma burtā. Vai pieci no aptaujātajiem tiesnešiem būtu jokojuši, kļūdījušies vai varbūt no visas tiesas uzskata, ka tiesas lēmumu var balstīt arī ne likumos, bet, piemēram, “revolucionārajā sirdsapziņā” vai saņemtajā kukulī? To mēs diemžēl neuzzināsim, bet uzticību tiesai šāda attieksme patiešām nevairo. Pat ja pažēlojam tiesnešus un izdarām secinājumu no tā, ka 42% tiesnešu sakās izjūtam spiedienu no plašsaziņas līdzekļu, bet 33% – no “sabiedrības” puses.
Jebkurā gadījumā gluži vai jābrīnās, ka par spīti tam visam uzticību Latvijas tiesu varai pauduši 39% no aptaujas dalībniekiem, turpretim neuzticību – 42%. Starpība ir nieka mīnus 3%. Taču objektivitātes labad pievērsiet uzmanību tam, ka starp tiem, kas tiesu sistēmai neuzticas, 58% ir tādi, kas pēdējo piecu gadu laikā paši ir saskārušies ar tiesu darbiem, bet kopumā 62% šajā grupā darīšanas ar tiesu sistēmu bijusi viņu tuviniekiem.
Vārdu sakot, Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniecei Sanitai Osipovai nāksies krietni papūlēties, lai sabiedrībai ieskaidrotu, kas ir taisnīga tiesa un ka tā pieņem nevis “vēlamo lēmumu”, bet gan “tiesisku lēmumu”. Un mani māc nelabas aizdomas, ka runa te ir ne vien par “sabiedrisko”, bet arī “politisko” izpratni par tiesiskumu.
Jā, un šis tas būtu jāapzinās pašiem tiesnešiem no savas puses. Pirmām kārtām, lūk, kas: cilvēki allaž meklēs taisnību un, pārāk reti to atraduši tiesās, agri vai vēlu noslieksies uz Linča likumu pusi. Ticiet man, arī jums, dārgie soģi, sekas var būt pagalam nepatīkamas, jo tādā gadījumā nevienu vairs neinteresēs, cik ļoti jūs esat balstījušies netaisnīgu likumu burtā vai garā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/tris-ceturtdalas-iedzivotaju-latvija-veletos-ieviest-linca-tiesas-elementus

Valsts prezidents: lūk, tev amata ķēde, ej un spried tiesu! Foto: Zane Bitere/LETA