Varbūt jums ir gana, Viņķeļi? Ar Viņķeles izvilkšanu no maisa „Attīstībai/Par” spļauj virsū savam vēlētājam. Ilzes Viņķeles “bezcerīgo grupa”

0
1502

Aldis Gobzems

Varbūt jums ir gana, Viņķeļi?

Tie pēdējie būs tie pirmie – šo biblisko tēzi var attiecināt uz Ilzi Viņķeli, kura vēlēšanās ieņēma godpilno pēdējo vietu kā nepopulārākais un tautas nemīlētākais politiķis, nobraucot no pirmās uz pēdējo vietu sarakstā.
Ja atceraties, iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija cīņa, kurā Ilze Viņķele vēlējās kļūt par Solvitu Āboltiņu, kura arī Saeimā neiekļuva. Ilzei Viņķelei tas šobrīd ir izdevies ar uzviju, un Ilze Viņķele Solvitu ir pārspējusi un būs veselības ministre.
Labā ziņa ir tā, ka cilvēki beigs slimot, jo daļai sabiedrības būs bail to darīt, ja par veselības ministri kļūst pats nepopulārākais politiķis valstī. Vismaz man būtu.
Krišjāņa Kariņa politika pagātnē bija neiebilst pret Honkongas darījumu, kā rezultātā Solvita iekļuva parlamentā, tāpat arī tagad, kā redzams, Kariņam ir nepārprotama vēlme turpināt šo veco politiku, jo “priekš kam ņemt vērā tautas gribu”? Pakurnēs un padosies vecajiem dinozauriem.
2018.gada 7.augustā Facebook rakstīju sekojošo. “Īsais vēstures kurss (un izlasiet arī līdz galam visu). Cik tad “jauni” ir Viņķeļi Latvijas politikā?
Ilze Viņķele sāka kā nacionāliste TB/LNNK (meitas uzvārdā – Vidiņa). Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā oligarha Andra Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī oligarha Andra Šķēles otrajā valdībā, bijis premjera Guntara Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997) (saukts arī tajā laikā par partijas pelēko kardinālu), ekonomikas ministra Vladimira Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997).
Pie Makarova savukārt Ilze Viņķele bija padomniece un preses sekretāre, vēlāk karjeru turpināja jau kopā ar Robertu Zīli, esot viņa palīdze. Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts informācijas tīklu aģentūrā Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs.
Tā, piemēram, Juris Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā „Rīga”, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā.
2005.gada aprīlī Juris Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA ”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”.
Šajā laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 latus, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 latus.
Laikā, kad Juris Viņķelis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka Guntara Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 latus. Starp lielākajiem runātājiem bija arī Juris Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 latus. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad, “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ik dienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda”.
Tad Viņķeļu klans turpināja Jaunajā laikā, kur Viņķeles vīra brālis Pēteris Viņķelis bija Repšes padomnieks un biroja vadītājs ar vicepremjeru Šleseru. Arī Pilsoniskā savienība, tad Vienotībā gadiem roku rokā ar Zaķi un Āboltiņu, tad Kustība PAR un tad AttīstībaiPar ar Jaunā laika kasieri Jaunupu.
Visi viņi ir bijuši kopā ar oligarhiem visās iespējamajās kombinācijās gan pie varas Saeimā visus šos daudzos gadus, gan savulaik Rīgas domē.
Secinājums. Viņķeļi ir Latvijas politikas dinozauri, kuri roku rokā strādājuši ar visiem oligarhiem pēc kārtas jau kopš deviņdesmitajiem. Vadījuši veselības, labklājības un kādas vēl tik ne nozares. Kādi mums mirstības rādītāji un kā ir ar labklājību, paši zināt.
Šobrīd Viņķeļi sevi sauc par jaunajiem. Visu uzlabošot un attīstīšot. Bet varbūt Jums ir gana, Viņķeļi?”
Nobeigumā. Viņķeles/Pabrika/Kariņa solītā jaunā politika ir nevis tautas gribas, bet Viņķeļu klana gribas ievērošana, un par to jau es runāju pagājušā gada 7.augustā. Arī šis ir iemesls, kāpēc par vēlēšanās zaudējušu un tautas gribu necienošu spēku valdību balsošu pret.
…Info avots: https://www.pietiek.com/raksti/varbut_jums_ir_gana,_vinkeli

Klusais Ervīns

Ar Viņķeles izvilkšanu no maisa „Attīstībai/Par” spļauj virsū savam vēlētājam

Varu teikt, ka vēsture atkārtojas un mēs visi savā ziņā esam tikai cilvēkveidīgas aitas, kuru dzīves cikls atbilst Maslova piramīdā iekaltajām pamatvajadzībām, un tam nav nekāda sakara ar kaut kādu ētiku, kauna sajūtu un morāli kā tādu! Viss, ko vajag, ir tikai SEX, DRUGS un ROCK’N’ROLL, bet, kā to visu dabūt, tas ir cits jautājums.
Reiz man simpatizējošais blogeris Jānis Mākoņkalns rakstīja, kāpēc nav vērts uzķerties uz paristu tukšo muldēšanu par jaunām sejām politikā un piena upēm ķīseļu krastos. Līdzīgi kā reiz Latvijas vēlētāju izstrīpotā rudā ūjinošā lapsa Solvitiņa tika ievilkta atpakaļ pie Saeimas siles siltā strebekļa, aizsūtot naivo Jāni Junkuru it kā uz Honkongu bekot. Faktiski ar šo izgājienu Junkurs iegāja Latvijas politikas vēsturē kā visātrāk mandātu nolikušais Saeimas deputāts, ko viņš izdarīja jau nākamajā dienā. Laikam jau labu čunguru viņam kāda lapsa par to piešķīra, ja jau beigās uz Honkongu tā arī neaizlidoja, bet tas ir jau cits stāsts.
Tāpat arī vecās Vienotības Jaunpupa atrauga Par ir izvilkusi pašu paristu elektorāta nosodīto Ilzi Viņķeli no veco vēžu kules, to bīdot veselības ministra krēslā!
Latvijas „politiķu” vecie stiķi un niķi nekad nemainīsies, vai ne? Ja reiz paši Attīstībai/Par vēlētāji liedza atgriezties Saeimā šī politiskā „spēkā līderei” Ilzei Viņķelei, tad ar kādām morālām tiesībām viņa tiek vilkta atpakaļ pie varas?
Tieši tas pats stāsts par Solvitas izgājieniem, – šo pa durvīm izmet ārā, bet tā pa logu lien atpakaļ. Tas viss izskatās pēc kaut kāda blata un vecu draugu būšanas, bet ne profesionalitātes un ētiski pareizas attieksmes pret vēlētāju.
Attīstībai/Par trūkst ideoloģijas un tai ir raksturīga bagātīga politisko staiguļu klātesamība. Piemēram, Artis Pabriks, kurš 2017. gada rudenī skandināja, ka nekad nepametīs Vienotību, un Ilze Viņķele, kas kopā ar Vienotības liberālo spārnu nodibināja Par, bet pati aizlaidās studēt uz ASV, nepildot savus amata pienākumus Saeimā.
Pat daļa no Viņķeles jaunizceptajiem Par biedriem vēlāk mainīja savas domas un iestājās atpakaļ Vienotībā. Arī Mārtiņš Bondars nav par mata tiesu labāks, jo acīmredzot ar airu laivu ir daudz vieglāk kursēt starp dažādiem politiķu darbmācības pulciņiem.
Šī partiju apvienība faktiski ir tāda kā veco vēžu un buku pansionāts, kuri politiku pametīs tikai ar kājām pa priekšu. Piemēram, Daniels Pavļuts politikā ir jau vairāk nekā 15 gadus, savukārt doktors Artis Pabriks šajā lauciņā rušinās jau vismaz 20 gadus, Juris Pūce Latvijas politikā ir darbojies vismaz 16 gadus, Ilze Viņķele Latvijas politikā aktīvi darbojas vismaz 18 gadus, Mārtiņš Bondars ar tulznām uz rokām, acīmredzot no lielās airēšanas pie Latgales vēlētājiem, Latvijas politikā darbojas vismaz jau 20 gadu.
Visi zina, bet izliekas neredzam, ka Attīstībai/Par vada un tās darbību koordinē pelēkie kardināli – Edgars Jaunups, Māris Martinsons, Ainārs Ščipčinskis, Olafs Berķis, u.c.
Tāpat jāsecina, ka diemžēl „liberālās” partijas DNS ir atrodams komjaunatnes un 9.maija svinēšanas gēns! Neticat, tad paprasiet Pūcem par paristu draudzību ar Ušakova bandu, Bikšem – par Latvijas okupēšanas dienas svinēšanu. Paprasiet, lai Pabriks pastāsta par savām aktivitātēm komjaunatnē, un paprasiet par sadarbību ar prokremliski noskaņoto partiju „Alternative” Rēzeknē…

P.S. Parist, nespļauj akā, no kuras tu dzer!

Avoti:

https://apollo.tvnet.lv/5945756/kas-noticis-ar-junkura-labi-apmaksato-darbu-honkongas-uznemuma
https://apollo.tvnet.lv/6429229/plusinu-un-minusu-karali-kurus-deputatu-kandidatus-veletaji-svitrojusi-bez-zelastibas
https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=9%2BPedSGAgMQ3KDAMHFJsOQ%3D%3D&locationId=0TBDIyBZmqP7BB0yo0Sr7w%3D%3D
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/izklaide/balodis-jauta-kurs-politikis-ir-ista-perlu-atradne.a135040/
https://www.pietiek.com/raksti/kapec_es_nebalsosu_par_attistibai_par

…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/ar_vinkeles_izvilksanu_no_maisa_attistibai_par_splauj_virsu_savam_veletajam

Dachinja*

Ilzes Viņķeles “bezcerīgo grupa” (2012. gada raksts)

2012.gada 25.-27.jūlijs. Man bija tas gods un laime piedalīties Konstitucionālās politikas seminārā, Bīriņos, Latvijā. Lieki teikt, ka piedalījās vadošie Latvijas juristi un tiesībpolitikas domas pētnieki, attīstītāji un veidotāji.
Viena no semināra daļām tika veltīta sociālo jautājumu analīzei. Savu redzējumu par sociālo problēmu risinājumiem sniedza arī pašreizējā Latvijas labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Cita starpā, runājot par pabalstu, kompensāciju, piemaksu, pensiju maksājumiem, kā arī sociālo iemaksu mērķiem un budžeta līdzekļu izlietojumu, Viņķeles kundze arī norādīja uz nepieciešamību izdalīt konkrētas sociālās grupas.
Viss jau būtu lieliski un saprotami, ja vien… viena no sociālajām grupām, kuru vēlas noteikt labklājības ministre, nebūtu “bezcerīgo grupa“. Citēšu ministri: “Ir jāsaprot, ka mums ir arī bezcerīgo grupa.” /Ilze Viņķele, labklājības ministre, Diskusija par sociālo sistēmu. 25.07.2012, Bīriņi/
Katram šis vārdu savienojums “bezcerīgo grupa” radīs savas asociācijas, izpratni un sajūtas. Man tas radīja neizpratni, mazākais. Kā jau noprotat, es nebiju no tiem auditorijā esošajiem, kas šo varēja atstāt nepamanītu.
Noklausoties ministres vēstījumu, pēc kā tika dota iespēja uzdot jautājumus, atļāvos ministrei norādīt, ka ir visai ciniski atļauties runāt par “bezcerīgo grupu”, vēl jo vairāk apstākļos, kad iztikas minimums Latvijā ir lielāks nekā noteiktā minimālā alga pēc nodokļu nomaksas, cenas ir līdzvērtīgas Eiropas cenām, izņemot darbaspēka (atalgojuma) cena, turklāt vēsturē jau ir zināmi politiķi, kas sabiedrībā jau gribējuši noteikt, kas ir cienīgi vispār būt un eksistēt, un, kas nē…tādu teoriju pasaule sauc par fašismu.
Pieļaujot, ka, iespējams, ministrei Viņķelei ir svešas vai nav zināmas motivācijas lekcijas un pasaulei zināmie piemēri, ieteicu noskatīties kādu no Nick Vujicic ievietotajiem video internetā ar viņa motivācijas lekcijām, kas apceļo pasauli, lai motivētu cilvēkus un dotu cerību un ticību dzīvei.
Pirms saņemt atbildi no cienījamās ministres, vēl norādīju, ka vienīgie, kurus varētu iekļaut “bezcerīgo grupā” visai loģiski ir tie, kas jau guļ kapos…tie vairs mainīt savā dzīvē neko nevar.
Ministres atbilde mani sarūgtināja… viņa teica, ka bezcerīgo grupā viņa noteikti neiekļautu invalīdus no bērnības, sakropļotus cilvēkus vai “ko tādu”, bet bezcerīgie noteikti ir nodzērušies, nonarkojušies un visādi citādi sabiedrībai nederīgie, kas paši neko nedara, lai ko mainītu… tāpēc esot jādomā, cik sabiedrībai par viņiem ir jāmaksā un vai vispār kaut kas ir jāmaksā tādiem.
Protams, secinājumus izdariet katrs pats, kā un kādas labklājības ministre ir Viņķeles kundze, bet es ticu un zinu, ka nevienam nav tiesību pateikt, ka kāds dzīvais ir bezcerīgs.
Es gribētu, lai mūsu Latvijas labklājības ministrs/-e būtu personība, kas spēj dot cerības, pieiet klāt un piecelt paklupušo, palīdzēt tam, kuram spēki izsīkuši cīņā pret birokrātijas radītajiem šķēršļiem… nevis tāds, kurš noteiks, kam ir un, kam cerību nav.
Labklājības ministrs, manuprāt, nedrīkst būt cilvēks, kurš cerības, ticību un tādējādi arī iespējas atņem, ieliekot kādu viņa – izredzētā ministra noteiktā “bezcerīgo grupā”, kurā pats noteikti pat sevi ielikt negrib…lai gan ar tādu – “Ir jāsaprot, ka mums ir arī bezcerīgo grupa.” /Ilze Viņķele/ – attieksmi, iespējams, ir pirmais bezcerīgo sarakstā.
P.S. Es nerakstītu šo blogu, ja labklājības ministre būtu atvainojusies par savu, iespējams, pārsteidzīgo izteikumu un teikusi, ka viņas mērķis ir vairot labklājību visiem un, ka viņa nevienu neuzskata par mazāk vērtu… bet tā nenotika.
Neuzskatu arī par savu pienākumu šo politiķi sargāt no kritikas, jo viņa, kā redzams, sabiedrību pasargāt no grūtām dienām pat nedomā.
N.B. Mēs katrs esam vajadzīgi sev, savai ģimenei, sabiedrībai tautai, valstij – Latvijai un pasaulei. Un katrs un ikviens, kā arī visi kopā esam atbildīgi par to visu! Un brīdī, kad kādam ir nepieciešama palīdzība, ticība un cerība, mums ir jābūt tik stipriem, lai palīdzētu, nevis no nelaimē nokļuvušā novērstos, atņemot cerības.
* 2012. gada raksts pārpublicēts no https://dachinja.wordpress.com/
…Info avots: https://www.pietiek.com/raksti/ilzes_vinkeles_bezcerigo_grupa_2012_gada_raksts