VDK kartotēkas publiskošana nebūtu vēlama gan no cilvēktiesību, gan valsts drošības viedokļa

    0
    831

    Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkai nevajadzētu būt publiski pieejamai gan no cilvēktiesību, gan valsts drošības viedokļa, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis.
    Tajā pašā laikā SAB nekad nav apšaubījis to, ka zinātnieki varētu pētīt iestādes rīcībā esošo informāciju, norādīja Maizītis. SAB direktors arī skaidroja, ka Latvijā jau ir noticis daļējs lustrācijas process, jo, piemēram, tiek saņemti pārbaužu pieprasījumi pirms vēlēšanām un pirms kāda persona vēlas ieņemt amatu, kura ieņemšanai ir noteikti ierobežojumi bijušajiem VDK aģentiem.
    Valsts drošības iestādes, ne tikai SAB, bet arī Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, uzskata, ka VDK kartotēkai nevajadzētu būt publiski pieejamai. SAB vadītājs skaidroja, ka argumenti sabiedrībai jau ir zināmi – pati kartotēka vēl neko nenozīmē, jo VDK darba lietas neatrodas Latvijā.
    Pēc kartotēkā pieejamā vārda un uzvārda nav iespējams izdarīt secinājumus, ko aģents ir vai nav darījis un ko ir vai nav ziņojis.
    VDK darba lietas atrodas Krievijā, piebilda Maizītis.
    Kartotēkā ir pieejams tikai konkrētās personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzīves un darba vieta, vervētāja un vervētāja priekšnieka vārds un uzvārds, skaidroja SAB vadītājs.
    Vienkārši publiskojot šo informāciju, «ar pagātni tādā veidā netiksim galā», jo tas raisītu ļoti daudz tiesas procesu, tajā skaitā par mirušiem cilvēkiem, kuriem nav iespējams aizstāvēt savas tiesības. Līdz ar to tas ir vērtējams kā cilvēktiesību jautājums, arī personu datu aizsardzības kontekstā, uzsvēra Maizītis.
    Taujāts sīkāk par argumentiem kartotēkas nepubliskošanai no valsts drošības viedokļa, Maizītis žurnālistiem atbildēja, ka tas ir saistīts ar faktu, ka valsts drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kuras ir strādājušas VDK.
    Kā ziņots, šodien Cilvēktiesību komisijas sēdē vairāk tika spriests par iespējām veikt VDK dokumentu izpēti. Lai atvieglotu akadēmisko pētījumu veikšanu ar daļu no VDK dokumentiem, attiecīgās datubāzes digitalizēšanai nepieciešami 30 000 eiro, norādīja Maizītis.
    Tajā pašā laikā pašlaik viena no problēmām vēsturnieku pastāvīgam darbam ar dokumentiem ir jautājums par šo zinātnieku iespējām tiem piekļūt. SAB prasot, lai ilglaicīga darba gadījumā vēsturnieki kļūst par darbiniekiem, kas pakļaujas drošības iestādes prasībām. VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris komisijas sēdē norādīja, ka vēsturnieki kā zinātnieki uz to nav gatavi.
    Deputāte Lolita Čigāne (V) komisijas sēdē taujāja par iespēju, vai pēc minētās datubāzes digitalizēšanas tās kopija varētu nonākt Valsts arhīvā, kur vēsturniekiem tās izmantošana būtu brīvāka, tajā pašā laikā neatsakoties no informācijas aizsardzības prasību ievērošanas. Maizītis atbildēja, ka tas ir komplekss jautājums, kurš, mazākais, prasītu izmaiņas Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos.
    Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka komisija lūgs Tieslietu ministrijai un Kultūras ministrijai kopīgā darba grupā risināt šos jautājumus.
    Jau vēstīts, ka VDK dokumentu izpētes komisija sākotnēji darbojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē, bet 2014.gada beigās valdība VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodeva Tieslietu ministrijai. 2015.gada sākumā komisija atkal tika nodota IZM paspārnē.
    …Info avots: VDK-kartoteeka_publiskosana_nebutu_velama_gan_no_cilvektiesibu_gan_valsts_drosibas_viedokla">http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/604330-maizitis_vdk_kartotekasVDK-kartoteeka_publiskosana_nebutu_velama_gan_no_cilvektiesibu_gan_valsts_drosibas_viedokla