VIDEO: Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi drošības naudas iemaksai. Viens no Sprūda izspiešanas lietā cietušajiem ir advokāts un ģimenes draugs

0
325

Tiesa izvērtēs Sprūda drošības līdzekli

Rīga, 14.febr., LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 izvērtēs vai nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam.
Sprūds apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūda advokāte Sandra Sleja aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Sprūds pozīciju nav mainījis un savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
Jau ziņots, ka 2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Tika aizturētas sešas personas, no tām trīs personām tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Šobrīd apcietinājumā atrodas vairs tikai Sprūds.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F8E4587F-13A5-452A-8657-8C34B569C9B3/

Tiesa nolemj atbrīvot Sprūdu pret 500 000 eiro drošības naudu

Rīga, 14.febr., LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
Tiesa devusi mēnesi laika drošības naudas atrašanai. Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.
Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka “jāmēģina”.
Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.
Prokuratūrā aģentūrai LETA šodien neizdevās noskaidrot kāds bijis lietā apsūdzību uzturošā prokurora viedoklis par tiesas lēmumu.
Sprūda 2016.gada deklarācija liecina, ka viņš bija skaidrā uzkrājis 310 000 eiro, bet bankas kontos atradās 502 238 eiro.
Rozenbergs jau pagājušā gada vasarā piedāvāja tiesai Sprūdu izlaist brīvībā pret drošības naudu vai arī noteikt mājas arestu. Arī šodien aģentūrai LETA Rozenbergs apliecināja, ka tiesai vairākkārt piedāvāts noteikt drošības naudu. Ņemot vērā mantisko stāvokli, kāds radies pēc finanšu līdzekļu aresta, Sprūds bijis gatavs maksāt ievērojami mazāku summu.
Advokāts pauda cerību, ka jautājums par drošības naudas iemaksu atrisināsies nedēļas laikā.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, lai nodrošinātu apsūdzētā ierašanos uz procesuālo pienākumu izpildi. Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.
Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita persona. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas, liecina LETA arhīvā esošā informācija.
Tiesa par drošības līdzekli šodien lēma trīs stundas, salīdzinoši iepriekšējās reizes tas tika darīts vairāk nekā sešas un pat astoņas stundas.
Sprūds apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Kā ziņots, nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Sprūda advokāte Sandra Sleja aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Sprūds pozīciju nav mainījis un savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
Jau ziņots, ka 2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Tika aizturētas sešas personas, no tām trīs personām tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Šobrīd apcietinājumā atrodas vairs tikai Sprūds.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9800B7FD-314E-4EBB-BD0A-9CC945937F3C/

Sprūda drošības naudas maksātājiem būs jānorāda tās izcelsme

Rīga, 15.febr., LETA. Personām, kuras par izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu varētu iemaksāt pusmiljonu eiro lielo drošības naudu, būs tiesai jānorāda šo līdzekļu izcelsme.
Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.
Tikmēr apsūdzību uzturošais prokurors respektē vakar pieņemto tiesas lēmumu un to vērtē neitrāli, taču atgādina, ka tiesai būs jāpārbauda drošības naudas izcelsme. Prokurors gan plašākus komentārus nevar sniegt, jo nav saņēmis motivēto tiesas lēmumu, aģentūrai LETA teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto Sprūdu.
Tiesa devusi mēnesi laika drošības naudas atrašanai. Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību. Advokāts pauda cerību, ka jautājums par drošības naudas iemaksu atrisināsies nedēļas laikā.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.
Sprūds apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Kā ziņots, nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F8BF4F9A-D0E0-4FFB-9442-BBB9C16E011D/

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

Rīga, 16.febr., LETA. Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš piektdienas pēcpusdienā tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.
Tomēr jau piektdien līdzekļi bija savākti. Sprūds gan aģentūrai LETA neatklāja naudas izcelsmi, norādot, ka tā “nav svarīga”.
Komentējot cietumā pavadīto laiku, bijušais maksātnespējas administrators atzina, ka šāda pieredze nevar būt pozitīva, taču viņš pamanījās “atrast 23 plusus” apcietinājumā pavadītajam laikam.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA sacīja, ka šajā kriminālprocesā drošības nauda pagaidām ir vienīgais viņa klientam noteiktais drošības līdzeklis, taču advokāts pieļāva, ka prokuratūra nākamnedēļ varētu piemērot vēl citus ierobežojumus. Advokāts nevarot komentēt iemaksātās drošības naudas izcelsmi, taču norādīja, ka tā nav noziedzīgā kārtā iegūta.
Sprūdam gan citā kriminālprocesā jau iepriekš bija noteikts aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Advokāts no prokuratūras sapratis, ka šie kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.
LETA jau 2017.gada vasarā vēstīja, ka kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos iesaistīti Sprūds, viņa dzīvesbiedre bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Šajā procesā Sprūdam tika inkriminēta piesavināšanās.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.
Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/E119D4FC-2872-49A1-BB3F-9DC8998F44ED/

VIDEO: Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi drošības naudas iemaksai

Rīga, 16.febr., LETA. Šodien no ieslodzījuma atbrīvotais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi 500 000 eiro lielās drošības naudas iemaksai.
Sprūds aģentūrai LETA norādīja, ka līdzekļu izcelsme “nav svarīga”.
Komentējot cietumā pavadīto laiku, bijušais maksātnespējas administrators atzina, ka šāda pieredze nevar būt pozitīva, taču viņš pamanījās “atrast 23 plusus” apcietinājumā pavadītajam laikam.
Vaicāts, kas būs pirmā vieta, kurp viņš dosies pēc cietuma, Sprūds atbildēja, ka aizies pie friziera.
Viņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA sacīja, ka šajā kriminālprocesā drošības nauda pagaidām ir vienīgais viņa klientam noteiktais drošības līdzeklis, taču advokāts pieļāva, ka prokuratūra nākamnedēļ varētu piemērot vēl citus ierobežojumus. Advokāts nevarot komentēt iemaksātās drošības naudas izcelsmi, taču norādīja, ka tā nav noziedzīgā kārtā iegūta.
Sprūdam gan citā kriminālprocesā jau iepriekš bija noteikts aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Advokāts no prokuratūras sapratis, ka šie kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.
LETA jau 2017.gada vasarā vēstīja, ka kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos iesaistīti Sprūds, viņa dzīvesbiedre bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Šajā procesā Sprūdam tika inkriminēta piesavināšanās.
Jau vēstīts, ka Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.
Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
VIDEO: https://youtu.be/fdLZ0Ml8-h0
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C8006FBE-37F2-47D3-B4A9-1789C94DDB4F/

Sprūds: Viens no manā izspiešanas lietā cietušajiem ir advokāts un ģimenes draugs

Rīga, 16.febr., LETA. Viens no cietušajiem izspiešanas lietā, kurā apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, esot viņa ģimenes draugs, advokāts, to aģentūrai LETA apgalvoja pats Sprūds.
Bijušais maksātnespējas administrators arī norādīja, ka cietušajam vairāk nekā gadu nebija nekādu pretenziju. Ja būtu izdarīts kāds pārkāpums, tad šim ģimenes draugam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu būtu vajadzējis par to ziņot atbildīgajām iestādēm, atzīmēja Sprūds.
Sprūds izteica salīdzinājumu, ka, ja šis ģimenes draugs ir cietušais, tad viņš pats ir baletdejotāja. Minētā drauga, advokāta vārdu gan Sprūds neatklāja.
Komentējot izmeklēšanas gaitu, bijušais maksātnespējas administrators pauda, ka tad, kad lieta nonāks līdz tiesai, būs interesanti parādīt, kādos apstākļos procesa dalībnieki tika nopratināti. Kā piemēru bijušais administrators minēja faktu, ka pirms gandrīz sešiem mēnešiem tika apmierināts Sprūda lūgums veikt testu ar poligrāfu jeb melu detektoru, taču līdz šim brīdim tas nav noticis. Sprūds izcēla to, ka lietā cietušais līdz šim brīdim nav vēlējies pats iziet poligrāfa testu.
Jau vēstīts, ka Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.
Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D4A6C919-9475-4F15-BD01-F3F9E2E32B66/

Izspiešanā vainotais Sprūds var tikt brīvībā pret 500 000 eiro drošības naudu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Tiesa devusi mēnesi laika drošības naudas atrašanai. Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi. Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka “jāmēģina”. Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību. Tvitera lietotāji ir ieinteresēti, kā Sprūds atradīs nepieciešamos līdzekļus.

Žurnāliste Evija Unāma pārsteidz tiesas noteiktais drošības naudas apmērs.
Uzvārds
@EvijaUnama
Iedomājies, kādu žūksni puisis apgroza, ja šamējam noteikta tāda “drošības nauda”. Tagad tik jāvēro, kurš izrādīsies tas īstais draugs un “sakasīs piķi”. twitter.com/dienalv/status…
Wed Feb 14 12:30:02 +0000 2018

Tvitera lietotājs ar segvārdu “Nepareizais” solās sekot līdzi lietai.
Nepareizais
@Nepareizais
Redzēsim, cik ātri trešās personas Sprūdam atradīs €500 000
«Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.» twitter.com/la_lv/status/9…
Wed Feb 14 13:11:23 +0000 2018

Tikmēr tvitera lietotāja Diāna interesējas, kur Sprūds iegūs nepieciešamo summu.
Diāna
@diana_bake
Draugiem būs jāsametās 500k😄 Interesanti, kuri būs tie metēji😄 fb.me/AAMc87sY
Wed Feb 14 13:38:15 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/f9facaee-3d5a-4f41-bb68-34e50abdf7da

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš piektdienas pēcpusdienā tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu. Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma. Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits pauž pārsteigumu par notikušo.
Tālis Linkaits @Talis_L
Cik dienu laikā jums izdotos savākt 500’000eur? Sprūdam tas izdevās divās dienās. Laimīgs būtu tas labdarības fonds, kuram būtu tāds darbinieks kā Sprūds! https://t.co/NqP92Qv2uG
Fri Feb 16 15:19:20 +0000 2018

Tvitera lietotājs “Mans” novērtē Sprūda dāsnos draugus.
Mans @viedoklis2
Novēlu katram tādus draugus kā Sprūdam.
Fri Feb 16 15:26:42 +0000 2018

Secinājumos dalās tvitera lietotājs “Mark Leveson”.
Mark Levenson @DrLVeris
@Talis_L Tas tikai parāda, cik iecietīgi Latvijā ir cilvēki pret zagļiem!
Fri Feb 16 15:21:21 +0000 2018
…Info avots:
http://www.leta.lv/ontheweb/item/25d62c92-66f0-4093-99bc-7223e8579c09

If you have found a spelling error, please, notify us by selecting that text and pressing Ctrl+Enter.