Zelenskis pret sistēmu: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvis Zelenskis un Porošenko

    0
    55

    Sākotnējie rezultāti: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvis Zelenskis un Porošenko

    Kijeva, 1.apr., LETA—UNIAN. Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvis komiķis Volodimirs Zelenskis un pašreizējais valsts galva Petro Porošenko, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.
    Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 42,73% biļetenu apstrādes, Zelenskis ieguvis 30,23% balsu, bet par Porošenko balsojuši 16,63% vēlētāju.
    Trešajā vietā ar 13,11% balsu palikusi ekspremjere Jūlija Timošenko, kurai seko prokrieviski noskaņotais kandidāts Jurijs Boiko, par kuru nobalsojis 11,53% ukraiņu.
    Neviens no pārējiem 35 kandidātiem nav spējis pārvarēt 10% atzīmi.
    Kopumā vēlēšanās piedalījušies 63,48% balsstiesīgo vēlētāju.
    Vēlēšanu otrā kārta notiks 21.aprīlī.
    …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13414C16-332C-662B-9266-F8D6CF4FC073/

    Zelenskis pret sistēmu

    Vai Ukraina varētu kļūt par kārtējo valsti, kur pie varas nonāk autsaiders, kas spējis pievilināt vēlētājus ar savu pret istablišmentu vērsto retoriku?
    Uz politiskās nestabilitātes un vispārējās nedrošības fona pasaule pēdējo gadu laikā, šķiet, pie tā jau pieradusi. Esam bijuši liecinieki tādu kandidātu uzvarām vēlēšanās kā Donalds Tramps ASV vai Emanuels Makrons Francijā, vai arī tādu partiju triumfam kā izbijušā komiķa Bepes Grillo savulaik dibinātā Pieczvaigžņu kustība Itālijā.
    Arī pirms svētdien gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām aptaujās pārliecinošā vadībā negaidot izvirzījies komiķis Volodimirs Zelenskis, kurš valsts galvas lomu līdz šim spēlējis vien populārajā televīzijas seriālā “Tautas kalps”. Viņa tēlotais varonis ir godīgs “vienkāršās tautas” pārstāvis, kas, nonācis prezidenta krēslā, spēj tikt galā gan ar blēdīgiem politiķiem, gan ar negodprātīgiem uzņēmējiem. “Zelenskis pret sistēmu (..), komediants pret Ukrainas dziļo valsti,” viņa kampaņu raksturo raksturo Ratgersa Universitātes politikas zinātnes profesors un Ukrainas eksperts Aleksandrs Motils.
    Šīs ir pirmās prezidenta vēlēšanas, kas notiek pēc dramatiskajiem notikumiem, kurus Ukrainai nācās pārdzīvot pirms pieciem gadiem. 2014.gada februārī tā dēvētās Maidana revolūcijas rezultātā tika gāzts prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičš, kas bija spiests bēgot meklēt patvērumu Krievijā. Taču tūlīt pēc tam sekoja Maskavas īstenotā Krimas okupācija un aneksija, bet nedaudz vēlāk – arī bruņotais iebrukums Ukrainas kontinentālajā teritorijā.
    Maijā sarīkotajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bagātākais ukraiņu “oligarhs” un šokolādes rūpnieks Petro Porošenko. Ukrainai neierastā kārtā viņš spēja uzvaru izcīnīt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, iegūstot gandrīz 55% balsu. Tomēr daudzi ukraiņi, kas pēc 2014.gada revolūcijas cerēja uz daudz straujāku ekonomisko progresu un aktīvāku korupcijas apkarošanu, tagad ir vīlušies. Svarīgākās tautsaimniecības nozares, īpaši enerģētika un smagā rūpniecība, joprojām atrodas tā dēvēto oligarhu rokās, un tiek saglabājuši pietiekami lielu varu, lai spētu regulēt cenas un iebaidīt iespējamos konkurentus.
    Šī gada vēlēšanu kampaņai ar nervozitāti seko gan Krievija, gan Eiropas Savienība (ES). Jaunais prezidents mantojumā saņems gan problēmas, kuras radījis ieilgušais bruņotais konflikts ar Maskavas atbalstītajām un apbruņotajām teroristu bandām valsts austrumos, gan reformu sarakstu, kura īstenošanu prasa Brisele, lai Kijeva varētu veidot ciešākas saites ar ES.
    Brisele norāda, ka aptuveni 12% no 44 miljonus lielā ukraiņu kopskaita faktiski liegtas balsstiesības. Tas pamatā attiecas uz tiem Ukrainas pilsoņiem, kas dzīvo Krievijā, Maskavas anektētajā Krimā vai teroristu bandu kontrolētajās Austrumukrainas teritorijās. Tomēr Atlantijas Padomes pētnieks un Ukrainas eksperts Anderss Oslunds uzskata, ka karš ar Krieviju šajā vēlēšanu kampaņā “nepavisam nav faktors”.
    No 39 kandidātiem, kuru vārdi būs redzami vēlēšanu biļetenos, tikai daži uzskatāmi par politikas smagsvariem. Oslunds norāda, ka daudzi no kandidātiem “vēlas iegūt vārdu” pirms oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, un starts prezidenta vēlēšanās nodrošina tiem atpazīstamību. “Pastāv arī godkārības faktors – kandidēšana nemaz tik daudz nemaksā,” sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC piebilst eksperts.
    Taču viens no politiskās skatuves jaunpienācējiem – 41 gadu vecais Zelinskis – negaidīti izvirzījies vadībā, un aptaujas sola viņam pirmajā kārtā aptuveni ceturtdaļu balsu. Viņš sola savu skatītāju iecienīto satīrisko televīzijas skeču pārvērst politiskajā realitātē, līdzīgi savam varonim, paužot apņēmību sparīgi ķerties pie korupcijas apkarošanas. Taču televīzijas kanāls “1+1”, kurš producē “Tautas kalpu”, pieder miljardierim Ihoram Kolomoiskim, kas pazīstams kā viens no galvenajiem Porošenko sāncenšiem, un tāpēc daudzi Zelenski uzskata tikai par kārtējo oligarhu kreatūru.
    Tajā pašā laikā Zelenskis izrādījies spējīgs izvērst modernu, sociālajos medijos balstītu kampaņu, atzīst Oslunds. Tomēr eksperts vienlaikus norāda uz viņa politiskās pieredzes trūkumu. “Tas ir ļoti atšķirīgi. Viņš apelē pie jaunajiem vēlētājiem, kas jaunāki par 40. Viņam nav detalizētas programmas, taču viņš nav populists,” uzskata Oslunds, piebilstot, ka Zelenskis vairāk līdzinoties Makronam nekā Trampam. Savukārt žurnālists un parlamenta deputāts Šerhijs Leščenko Zelenskī saskata tieši līdzību ar Trampu. “Viņi abi ir televīzijas zvaigznes, un abi pārdot ļaudīm sapni, bet ļaudis ir gatavi šo sapni pieņemt, jo viņiem ir līdz kaklam vecā politiķu šķira.”
    Sarunā ar aģentūru “Reuters”, atbildot uz jautājumu, kas viņu atšķir no citiem kandidātiem, Zelenskis norāda uz savu seju. “Šis. Tā ir jauna seja. Es nekad neesmu bijis politikā. Es cilvēkus neesmu krāpis. Viņi ar mani identificējas, jo esmu atklāts, esmu aizvainots, kļūstu nikns, esmu sašutis. Es neslēpju no kameras savas emocijas, necenšos izskatīties citāds. Ja man kādā jautājumā nav pieredzes, esmu nepieredzējis. Ja kaut ko nezinu, es to godīgi atzīstu.”
    Ukrainas politiskā iekārta tiek raksturota kā pusprezidentāla, un valsts galvam ir nozīmīgas pilnvaras drošības, aizsardzības un ārpolitikas jautājumos. Porošenko par savas kampaņas vadmotīvu izvēlējies saukli” “Armija, valoda, ticība”, kas spēj uzrunāt konservatīvi noskaņotos ukraiņu nacionālistus. Starp saviem nopelniem pašreizējais prezidents min armijas nostiprināšanu, kā rezultātā izdevies apturēt Krievijas militāro agresiju Ukrainas austrumos, Asociācijas līguma noslēgšanu ar ES, bezvīzu režīma panākšanu ar bloku, un Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarības izcīnīšanu, saraujot tās gadsimtiem ilgās saites ar Maskavas patriarhātu.
    Taču Porošenko kampaņu aizēnojušas apsūdzības korupcijā, tostarp Aizsardzības ministrijas iepirkumu skandāls, kas izcēlās februārī. “Viņu piespiest cīnīties ar korupciju ir ļoti smags uzdevums, un Rietumiem pret viņu ir visai vēsa attieksme,” atzīst Oslunds. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumā, kas tika publiskots pagājušā gada novembrī, dažas no Porošenko laikā veiktajām reformām vērtētas atzinīgi. Cita starpā Brisele atzinīgi novērtējusi paveikto veselības aprūpes, pensiju sistēmas un ierēdniecības reformēšanā. Tajā pašā laikā tiesu sistēmas reformas rit pārāk lēni, atzinuši ziņojuma autori, norādot, ka notiesājoši spriedumu līdz šim bijuši tikai dažās augsta līmeņa korupcijas lietās. Ziņojumā arī norādīts, ka pārāk bieži uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem paliek nesodīti.
    Aptaujās Porošenko no Zelenska ievērojama atpaliek, un par otro vietu viņam nākas sacensties ar trešo vadošo kandidātu – bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. Viņa ir politikas veterāne un savulaik spēlēja vadošu lomu 2004.gadā, kad notika tā dēvētā Oranžā revolūcija, kas bija pirmais nopietnais Ukrainas mēģinājums izkļūt no Krievijas ēnas un tuvināties ES. Timošenko uz prezidenta amatu kandidējusi jau divas reizes – 2010. un 2014.gadā.
    Lielāko atbalstu viņa bauda starp gados vecākiem vēlētājiem, lauciniekiem un sievietēm, norāda Oslunds. Pērn viņa izvērsa ambiciozu konstitucionālo reformu kampaņu, nolūkā ieviest Ukrainā parlamentāro iekārtu. Taču bez tā, pēc Oslunda domām, viņai “ir maz, ko teikt”. Timošenko vēlētājiem gan sola arī zemākas gāzes cenas, lielākas pensijas, kā arī lauksaimniecības zemes privatizācijas iesaldēšanu.
    Timošenko neskopajas arī ar asiem uzbrukumiem saviem sāncenšiem. Viņas sašutumu izraisījis fakts, ka vēlēšanās startē arī kāds Jurijs Timošenko. Bijusī premjere apgalvo, ka viņas uzvārda brālis esot Porošenko “marionete”, kura tiek izmantota vēlētāju mulsināšanai un viņas izredžu samazināšanai. Savukārt pašreizējo kampaņas līderi Zelenski Timošenko pielīdzinājusi padomju animācijas filmu varonim Pekausim. “Pekauša borščs” ir “radošs, taču negaršīgs,” izteikusies kādreizējā Oranžās revolūcijas zvaigzne. Uz to Zelenskis reaģējis paziņojot, ka viņa piedāvājums tomēr esot labāks nekā “skābs vakardien vārīts borščs”, ko acīmredzot vēlētājiem cenšas iesmērēt Timošenko.
    Tikmēr Olehs Ļaško, kas vēlēšanās startē kā paša vārdā nosauktās kreisi populistiskās un nacionālistiskās Radikālās partijas kandidāts, Timošenko nosaucis par “Maskavas dzeguzi”, no viņas puses izpelnoties palamu “kviecošais Porošenko Čivava”. Tomēr Maskavai šajās vēlēšanās īsti nav sava kandidāta, jo prokrieviski noskaņotais Jurijs Boiko, kas sola “normalizēt” attiecības ar Krieviju, tālu atpaliek no vadošās trijotnes. Savukārt, uz kuru no trim iespējamajiem uzvarētājiem likt savu likmi, Kremlis īsti nespēj izšķirties, jo neviens no tiem, šķiet, to neiedvesmo.
    Tomēr cīņas iznākums vēl nebūt nav izšķirts. Mazticams, ka kādam no kandidātiem vēlēšanu pirmajā kārtā izdosies iegūt vairāk nekā 50% balsu, un tāpēc diviem svētdienas uzvarētājiem būs jāsacenšas otrajā kārtā, kas paredzēta 21.aprīlī. Lai uzzinātu vai ar jaunpienācēja šarmu Zelenskim pietiks, lai gūtu uzvaru, satiekoties ar kādu no politikas smagsvariem aci pret aci, vēl nāksies pagaidīt.
    (Avoti: BBC, “Reuters”.)
    • Publicēta: 29.03.2019 01:02
    • BBC, LETA
    …Info avots; http://www.leta.lv/plus/49C26F49-3563-4B91-8BDC-605FCA3D2AC7/

    FOTO avots: http://www.la.lv/provizoriski-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko