Zviedru avīze: mums jāatkāpjas no NATO, ja negribam karot

0
709

Kodolkara risks vēl nekad nav bijis tik augsts. Tas ir saistīts ar NATO bruņojuma pieaugumu Eiropas valstu teritorijās pie robežām ar Krieviju.
Krievijas kaimiņvalstis kļūs par galveno mērķi, ja Putins izlems atbildēt, raksta zviedru avīzē Göteborgs-Posten Leifs Elinders, Anderss Rumelše un Mārtins Jelins — ārsti un aktīvi miera kustības dalībnieki.
Vēl nekad risks nav bijis tik liels
Bijušais ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs brīdina, ka kodolkara risks pašlaik ir augstāks nekā jebkad. Viņš minēja vairākus iemeslus rakstā, ko citē portāls InoSMI.ru : NATO ir pārkāpusi vienošanos par nepaplašināšanos uz austrumiem, kas tika noslēgta pēc Padomju Savienības sabrukuma 1990. gadā – kopš tā laika alianses locekļu skaits ir palielinājies no 13 valstīm līdz 28 sabiedrotajiem ; NATO spēki 1999. gadā uzsāka intervenci Kosovā ; 2001. gadā tika lauzts līgums par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu ; Rumānijā un Polijā ir parādījušās pretraķešu bāzes, ko viegli modificēt uzbrukuma ieroču ekspluatācijai ; veikta amerikāņu kodolieroču modernizācija, kas valstij izmaksājusi vienu triljonu dolāru ; ASV atbalstīja apvērsumu Ukrainā 2014. gadā ; NATO ir nodrošinājusi militāri stratēģisko priekšrocību pirmā trieciena izdarīšanas jomā ; tiek demonizēts prezidents Putins. Viņš tiek salīdzināts pat ar Hitleru (ar “Hitleru” pārrunas nav iespējamas, viņš ir jāiznīcina) ; neatkarīgie amerikāņu militārie analītiķi, piemēram, organizācija “Profesionālās izlūkošanas veterāni par veselo saprātu” (Veteran Intelligence Professionals for Sanity) NATO karaspēles Krievijas robežu tuvumā vērtē kā ārkārtīgi provocējošas un riskantas.
Arvien lielāks skaits Eiropas politiķu atklāti attālinās no NATO agresijas, piemēram, Grieķijas premjerministrs Ciprs, Vācijas ārlietu minisitrs Franks Valters Šteinmeiers un Francijas prezidents Olands.
Pretējs efekts
NATO piemīt globāls spēks. Salīdzinājumā ar Krieviju, NATO bruņojumam tērē desmitkārt lielākus līdzekļus. Daudzas valstis uzskata, ka saņems aizsardzību, ja pievienosies NATO. Tomēr asimetriskā militāri stratēģiskā līdzsvara apstākļos efekts būs pretējs.
Ja ASV vai NATO uzbruks no kādas bāzes Krievijas robežu tuvumā, Krievijas virspavēlniecība nepaspēs reaģēt. Krievija ir nepārprotami likusi saprast, ka neko tamlīdzīgu necietīs. Tāpēc tā izmanto kodolieroču doktrīnu, kas pieļauj uzbrukumu ar noteiktiem ierobežojumiem (deeskalācijas koncepcija). Tās pamatā ir nostādne: izdarīt tādu ierobežotu triecienu, lai turpmāka karadarbība diezin vai būtu iespējama.
Nereaģējot ASV varētu izvairīties no konflikta izplatīšanās pašu teritorijā. Kurš amerikāņu prezidents piekritīs iznīcināt savu valsti, lai tikai atriebtos Krievijai par uzbrukumu bāzei Eiropā? Tātad militāri stratēģiskais stāvoklis pašlaik ir ārkārtīgi nestabils. Valstis, kurās izvietotas NATO bāzes, riskē kļūt par Krievijas uzbrukuma objektu. ASV prezidenta vēlēšanas diezin vai situāciju atvieglos, lai kāds būtu to iznākums.
Zviedrijas tuvināšanās NATO palielina risku būt ievilktai karā. Tāpēc ir svarīgi Zviedrijai un citām Eiropas valstīm atbalstīt visas iniciatīvas, kuru mērķis ir stabilizācija un atbruņošanās. Līdz ar to veidosies pozīcija, kas attālinās mūs (Zviedriju — red.) no NATO.
…Info avots: http://sputniknewslv.com/world/20160815/2612038.html
armija