NATO alianse tuvojas militārajai infrastruktūrai pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar pasargāšanos no izdomāta pretinieka, teica Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
Krievijas valdība bija spiesta reaģēt uz ažiotāžu, kas saistīta ar “militārajiem draudiem” Krievijai, sacīja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
Tikšanās laikā Kaļiņingradas apgabalā Patruševs uzsvēra, ka ASV un tās NATO partneri īsteno pasākumus, kuru mērķis ir izvietot militāro infrastruktūru Krievijas robežu tuvumā.
Paralēli tiek aktīvi apspriesta tēma par “Krievijas militārajiem draudiem”. Polija un Baltijas valstis aktīvi piedalās šajā troksnī, ”sacīja Drošības padomes sekretārs.
Līdz ar to Krievija ir spiesta veikt atbildes pasākumus politiskajā, ekonomiskajā un militārajā jomā, uzsvēra Patruševs.
“Šie pasākumi ir balstīti uz Krievijas Nacionālās drošības stratēģijas, kuru prezidents apstiprināja 2015. gada beigās,” teica politiķis.
Kaislība ap ‘’augšu’’
Pirms Varšavas samita NATO palielina spriedzi, lai iegūtu lielu budžetu reāliem militāriem sagatavošanās darbiem, sacīja Krievijas prezidenta īpašais sūtnis starptautiskās informācijas drošības sadarbības jautājumos Aleksandrs Krustkihs.
“Es uzskatu, ka NATO šobrīd aizraujas ar līdzekļu vākšanu, lai saglabātu birokrātiju un veiktu reālu militāro sagatavošanos. Tas kaitē veselam saprātam un patiesiem mēģinājumiem stabilizēt drošību ar konkrētu sarunu palīdzību, neskatoties uz to, ka tiem jānotiek ar pretinieku, kuru viņi ir izdomājuši priekš sevis» intervijā aģentūrai RIA Novosti sacīja Krustkihs.
Samits notiks Varšavā 8.-9.jūlijā. Alianse uzskata, ka aliansei būs jāpieņem svarīgi lēmumi par tās attīstības stratēģiju. Jenss Stoltenbergs ziņoja par bezprecedenta NATO militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā un Baltijas valstīs. No nākamā gada janvāra NATO dalībvalstis vēlas rotācijas kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietot vienu bataljonu (līdz 1000 karavīriem).
Ziemeļatlantijas alianse savu darbību Baltijas reģionā pamato ar nepieciešamību apturēt šķietami agresīvos Krievijas pasākumus. Krievijas valdība vairākkārt paziņojusi, ka nav ieinteresēta saasināt spriedzi Baltijas valstīs vai citur.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja NATO atteikties no konfrontācijas un izmantot veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas grauj stratēģisko spēku samēru Eiropā. Lavrovs uzsvēra, ka Maskava reaģēs uz visiem faktoriem, kas apdraud tās valsts drošību.
